Rēzeknes ezera (Kovšu ezera) faunas analīze

Transkript

1 Rēzeknes 6. vidusskola SKOLĒNU ATKLĀTAIS ZINĀTNISKO DARBU KONKURSS BIOLOĢIJĀ Rēzeknes ezera (Kovšu ezera) faunas analīze Rēzeknes 6. vidusskolas 11.a klases skolnieks Oļegs ANOSOVS Darba vadītāja: ķīmijas skolotāja, pedagoģijas maģistre Irina MATULE. Konsultante: bioloģijas skolotāja, Latgales dabas draugu kluba vadītāja Neonila IVANOVA. Rēzekne, 2009

2 Saturs Ievads 3 1. Ezeru raksturojums Rēzeknes (Kovšu) ezera raksturojums 4 2. Materiāli un metodes Vizuālā novērošana Objekti ezera apkārtnē Faunas pārstāvju novērošana Intervija ar pilsētas ekoloģi Ūdenstilpņu dzīvības pētīšanas metode Ierīces un iekārtas Ūdens faunas paraugu vākšana Ūdens dzīvnieku novērošanas kārtība Dzīvnieku noteikšana 7 3. Rezultāti un to analīze Kukaiņu un putnu uzvedības un dzīvesveida novērošana Faunas pārstāvju novērošanas rezultāti un analīze 9 Secinājumi 12 Informācijas avoti 13 I PIELIKUMS. Kovšu ezera novērošanas stacijas II PIELIKUMS. Kovšu ezers ar norādītām putnu ligzdošanas vietām III PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālā mikroskopa IntelPlay palīdzību IV PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālās fotokameras palīdzību V PIELIKUMS. Kovšu ezera fotogrāfijas analīze Anotācija

3 Ūdens viela ar unikālām īpašībām ir dzīvības šūpulis un mūsu planētas asinsrites sistēma. Vēsture mums pauž, ka visas pagātnes diženas civilizācijas sāka ar izdevīgu apmešanos pie piemērota ezera vai upes. Iekšējie ūdeņi Latvijas Republikā aizņem 2543 km 2 jeb 4% no teritorijas. Intensīvas cilvēka darbības rezultātā upju, ezeru krastos un sateces baseinos kopumā ievērojami palielinās biogēno vielu pieplūdums Latvijas ezeros un upēs. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradācija atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā. Latvijā ir 2256 ezeri, ar kopējo platību 1000 km 2. Rēzeknes rajonā atrodas 183 ezeri (6,77%). Rēzeknes pilsētas teritorijā atrodas Kovšu ezers pilsētnieku atpūtas vieta. Ezera krasti ir apdzīvoti. Darba hipotēze: ilggadīga cilvēka saimnieciskā darbība ezera krastos negatīvi ietekmē ezera bioloģisko daudzveidību. Darba mērķis: Kovšu ezera dzīvnieku daudzveidības izpētīšana. Darba uzdevumi: faunas pārstāvju dzīves un uzvedības novērošana; Kovšu ezera faunas pārstāvju identificēšana ar noteicēju palīdzību. Pētīšanas objekts: Kovšu ezers. Izmantotas metodes: ezera apkārtnes vizuālā novērošana un aprakstīšana; faunas pārstāvju novērošana ar gaismas mikroskopu; faunas pārstāvju fotografēšana un filmēšana ar datormikroskopa palīdzību; faunas pārstāvju noteikšana ar dzīvnieku noteicēju palīdzību. Darba jauninājums: pirmoreiz tika veikta Kovšu ezera dzīvnieku daudzveidības izpētīšana. Darba laikā savāktie gliemežvāku, kukaiņu, spāres kāpuru hitīna apvalku paraugi, fotogrāfijas un videoieraksti ar Rēzeknes (Kovšu) ezera faunas novērojumiem papildinās Latgales dabas draugu kluba muzeja ekspozīciju. Darba rezultātus var izmantot skolotāji gan stundas laikā, gan ārpusstundas nodarbībās un žurnālisti iedzīvotāju ekoloģiskās domāšanas un patriotiskās pašapziņas attīstīšanai. 3

4 1. Ezeru raksturojums (literatūras apskats) Par ezeru sauc stāvošu vai lēni tekošu ievērojamu ūdens masu dabīgā sauszemes dobumā, kurai nav tieša kontakta ar jūru. Kopējs ezeru laukums sastāda apmēram 1,8 % no sauszemes (apmēram 2,7 milj. km 2 ) ( ). Ezeru katlienes dalās: pēc izcelsmes (uz tektoniskajiem, glaciāliem, vecupju, reliktiem - lagūnu un limānu, karstiem, termokarstiem, vulkāniskajiem - izdzisušo vulkānu krāteros, sprostezeriem, mākslīgiem - ūdenskrātuves, dīķi); pēc formas (uz apaļiem, ar sarežģītu krasta līniju, šauriem un gariem); pēc ūdens balansa (uz noteces - ir notece, lielākoties upe; beznoteces - ūdens patēriņš notiek iztvaikošanās rezultātā; caurteces - ir gan ietekošas, gan iztekošas upes); pēc ķīmiskā sastāva (uz saldūdeņiem, minerāliem - sāļiem). Ezeru pamattipi ir šādi: oligotrofi (ezeri ar dzidru ūdeni un zemu pirmprodukcijas daudzumu), eitrofi (ar augstu pirmprodukcijas līmeni), distrofi (ar augstu humusvielu daudzumu un zemu pirmprodukciju) ezeri. Šo klasifikāciju trijos pamattipos izmanto visā pasaulē. Par pirmprodukciju sauc ezera spēju ražot organiskās vielas. Ja ezera ūdens dzidrs, augājs nabadzīgs ezera pirmprodukcija zema, turpretī ezeriem ar zaļu ūdeni, leknu augāju pirmprodukcija ir augsta. Ilgākā laika posmā ezeri mainās, jo notiek eitrofikācija (ūdenī izšķīdušo barības vielu daudzuma palielināšanās) un šie ezeru tipi secīgi nomaina cits citu oligotrofie ezeri kļūst mezotrofi, mezotrofie kļūst eitrofi. Eitrofi ezeri savukārt var kļūt hipereitrofi ( ) Rēzeknes (Kovšu) ezera raksturojums Avots: Toponīm. komisija Datums: Rēzeknes ezers (Kovšu ezers) atrodas Rēzeknes rajonā, Rēzeknes administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 2.6 metri, bet maksimālais dziļums metri (1974.). Ūdens krāsa: dzidrūdens. Spoguļa laukuma platība: 22,0 hektāri. Hidroloģiskais režīms: caurteces; ietek grāvis no Tēviņu ezera; iztek Kovšupe (uz Rēzeknes upi) Dibena struktūra: smilšains; dūņaina - dūņu slānis 3 m un vairāk. Latvijas ūdenstilpju kvalifikācijas kods: Juridiskais statuss: publisks ( ). 4

5 2. Materiāli un metodes 2.1. Vizuālā novērošana Objekti ezera apkārtnē. Rēzeknes (Kovšu) ezers ir apdzīvots. Mēs novērojām (un nofotografējām) kādi objekti atrodas no katras ezera puses. Austrumos: Atbrīvošanas aleja (šoseja Daugavpils - Rēzekne); dzīvojamās mājas (skat. 1.att.). Dienvidos: Zemessargu apsargājamais objekts. (skat. 2.att.). 1. attēls. (autore I. Matule) 2. attēls. (autore I. Matule) Rietumos: dzelzceļa depo, dzelzceļš Sanktpēterburga Viļņa, SIA Ūdensnesējs (skat. 3. att.). Ziemeļos: Brīvības iela (daudzstāvu dzīvojamās mājas) (skat. 4. att.), maiznīca. 3. attēls. (autors - Oskars Vasiļjevs) 4. attēls. (autors O. Anosovs) Faunas pārstāvju novērošana Divu mēnešu laikā (aprīlis-maijs) tika vērota putnu, abinieku un kukaiņu dzīve un uzvedība. Pēc iespējas izmantojām tālskati, fotografējām un ierakstījām video. Videoieraksts ļāva mums precizēt putnu noteikšanu pēc viņu balsīm, apskatīt ātri kustošus dzīvniekus ar stop kadra palīdzību. Sīko dzīvnieku un kāpuru novērošana tika veikta ar lupas un mikroskopu (optisko un digitālo) palīdzību. I PIELIKUMĀ ir atzīmēti novērošanas staciju numuri. 5

6 Intervija ar pilsētas ekoloģi Runājot ar Rēzeknes ekologi Staškevičas k-dzi (2008. gada 5. februārī) mēs noskaidrojām, ka no maija līdz augustam 2 reizes mēnesī tiek rīkota fizikāli-ķīmiskā un bakterioloģiskā Kovšu ezera ūdens analīze. Bez tā, pēc pilsētas pašvaldības lēmuma, ūdens analīzi rīko vēl papildus aprīļa vidū. Monitoringa process. Ūdens paraugus analīzei ņem vietās, kuras ir atzīmētas kartē kā iespējamās pludmales ar labu rekreācijas spēju un ar attīstības perspektīvām. Katrā pludmalē tiek ņemti viens (labākais variants 3) ūdens paraugs. Paraugus ņem tajās vietās, kur dziļums ir ne mazāks par 1 m 30 cm no ūdens virsmas (tiek izmantota laiva un batometrs), katru reizi stingri vienā un tajā pašā vietā. Internetā ( ) ir informācija par makrofītiem (1974. un gads) un par visizplātītākajām zivju sugām (1974. gads). Citi ezera faunas pētījumi netika veikti Ūdenstilpņu dzīvības pētīšanas metode Ierīces un iekārtas Kukaiņu ķeramais tīkliņš Pincete Neliela bļoda, spainis Lupa un tālskatis Stikla burkas ar vākiem Videokamera Mēģenes ar aizbāžņiem Fotoaparāti Plastikāta pudeles Optiskais mikroskops Planktona tīkliņš un skrāpis Digitālais mikroskops Intel Play Ūdens faunas paraugu vākšana Paraugus ņēmām pie krasta. Faunas vākšanai izmantojām planktona tīkliņu. Paraugu ņemšanu veicām šādi: tīkliņa riņķi nolaidām perpendikulāri ūdens virsmai, tad tīkliņu ātri pārvietojām gar ezera dibenu vai cauri ūdens augiem. Izņemot tīkliņu no ūdens, ņēmām ūdens paraugus, lai noteiktu mikroorganismus. Skrāpis ir jāvelk uz sevi pa ezera dibenu, sagrābjot gruntu. Savācot pietiekami daudz grunta, skrāpis ir jāpaceļ ar atveri uz augšu un, neizņemot to no ūdens, izskalot, kamēr neizbeigsies duļķu izdalīšanās (Raikovs et al , Lasukovs, 1999.) Ūdens dzīvnieku novērošanas kārtība Ar pinceti un stikla caurulīšu palīdzību izķeram dzīvas būtnes no ūdens paraugiem. Organismus apskatījām baltā laboratorijas traukā. Sīkos dzīvniekus ievietojām mēģenēs. Ūdeni ņēmām no ķeršanas vietas. Lai izvairītos no dzīvnieku bojāejas, burkas novietojām ēnā (Raikovs et al , Lasukovs, 1999.). Mikroorganismus pētījām ar mikroskopu palīdzību palielinājumā reizes. Fotografēšanai un filmēšanai izmantojām Intel Play QX3 Computer Microscope (Parent Quick Start Guide). 6

7 Dzīvnieku noteikšana Ūdens dzīvnieku noteikšanai izmantojām noteicēja atslēgas lapu. Ja uzzinājām organismu grupas nosaukumu, tad turpinājām organismu noteikšanu līdz sugai. Noteikšanas laikā objekts atradās ūdenī, tāpēc, ka trauslas diegveidīgās un spalvveidīgās ķermeņa daļas un orgāni gaisā krītas un salīp kopā. Pierakstījām ķeršanas laiku un vietu, attālumu no krasta un dziļumu, ķeršanas paņēmienu, vietas raksturojumu (veģetāciju, augsni, apkārtējo vidi), ūdens temperatūru (Raikovs et al , Lasukovs, 1999.). Savā darbā mēs izmantojām dažādus noteicējus (sk. Informācijas avotu saraksts, Nr. 1., 2., 4. 6., ). 3. Rezultāti un to analīze Rēzeknes (Kovšu) ezers ir eitrofs, pēc izcelsmes ir glaciāls (ledāju ūdeņu plūsmas rezultāts), pēc formas šaurs un garš, pēc ūdens balansa caurteces, pēc ūdens ķīmiskā sastāva saldūdens Kukaiņu un putnu uzvedības un dzīvesveida novērošana 17. un 19. maijā novērojām masveida spāru izšķilšanos no kūniņām (skat. VI PIELIKUMA att.). 5. attēls. Cekuldūkura ligzda, ziemeļu krasts (28. maijā). (Autore I. Matule) Cekuldūkura ligzdā, rietumu krastā (6. novērošanas stacija) tika atrastas trīs olas (novērojām ar tālskati cekuldūkura barošanas laikā). Pēc 20. maija uz pussalas (atpūtas vietā) novērojām meža pīli ar trim pīlēniem un ziemeļu krastā meža pīli ar astoņiem pīlēniem. Vienā meža pīles ģimenē mēs konstatējām divpadsmit pīlēnus (vislielākais pīlēnu skaits), cekuldūkura ģimenē dienvidrietumu ezera daļā no trim olām izšķīlās tikai divi putnēni, bet pie ziemeļu krasta cekuldūkurs vēl perēja olas (skat. 5. att.). Ūdensvistiņu novērojām nelielajā līcī, kurš bija aizaudzis ar vilkvālītēm, netālu no pussalas. Vēlāk tika konstatēts, ka katrā cekuldūkura ģimenē bija no 2 līdz 4 putnēniem. Tā kā uz ezera bija tikai viena gulbju ģimene, mums bija viegli novērot viņu dzīvi un putnēnu attīstību. Maijā mēs novērojām tikai vienu gulbi, otrais visticamāk tajā laikā perēja olas. Ligzda atradās ezera ziemeļrietumu daļā un bija labi noslēpta augājā. Bet maija beigās mēs jau novērojām visu gulbju ģimeni ar astoņiem putnēniem (skat. 6. att.). 7

8 6. attēls. (31. maijā) (autore I. Matule) 7. attēls. (15. jūlijā) (autors - Oskars Vasiļjevs) Jūnijā viens putnēns pazuda. Mēs uzzinājām, ka putnēni bieži iet bojā malu mednieku tīklos. No jūnija līdz novembrim (ieskaitot) paugurknābja gulbju ģimenē palika septiņi putnēni (skat. 8. att.). 8. attēls. (4. novembrī) (autore I. Matule) 9. attēls. (14.decembrī) (autore I. Matule) 13. decembrī ezera dienvidu daļa līdz pussalai bija pārklāta ar ledu. Gulbju ģimene (kopā ar meža pīlēm) peldēja pa ezera ziemeļu daļu, un viņiem palika tikai četri putnēni. Bet jau 14. decembrī ledus pārklāja visu ezeru. Gulbjus mēs novērojām ezera dienvidu daļas centrā (skat. 9. att.), bet meža pīles atradās Kovšupē (skat. 10. att.). Pēc nedēļas gulbju ezerā jau nebija. Daļa meža pīļu palika Kovšupē (skat. 11. att.), bet lielākā daļa pārcēlās uz Rēzeknes upi. 10. attēls. (14. decembrī) (autore I. Matule) 11. attēls. (21. decembrī) (autore I. Matule) 8

9 3.2. Faunas pārstāvju novērošanas rezultāti un analīze Novērojumu gaitā tika konstatēti 57 Rēzeknes (Kovšu) ezera faunas pārstāvji. Iegūta informācija apkopota 3.1. tabulā. Tabula 3.1. Rēzeknes (Kovšu)ezera fauna Nr. Dzīvnieku nosaukumi Novērošanas stacijas numurs Posmkāji (Arthropoda) Vēži (Сrustacea) Lapkājvēži (Phyllopoda) 1 Ūdensblusa х х х х х х х х х х х Simocephalus vetulus Dafnijas 2 Daphnia pulex х х х х х х х х х х х 3 Moina dubia х х х х х х х х х х х Airkājvēži (Copepodo) 4 Ciklops х х х х х х х х х х х Cyclops coronatus 5 Gliemeņvēži х х х х х х х х х х х Ostracoda 6 Šaurspīļu upesvēzis (Astacus leptodactylus) х х Zirnekļi (Arachnoidea) 7 Ūdens zirnekļis х Argyroneta aquatica 8 Krastmalu dižzirneklis х х Dolomedes fim,hbatus Ērces (Acari) Saldūdensērces ( Hydrachnellae) 9 Hydrochoreutes ungulatus х х х х х х Kukaiņi (Insekta) Blaktis jeb puscietspārņi (Hemiptero) 10 Airētājblaktis х х х х Corixidae 11 Airblaktis x х х Corixa dentipes 12 Melnvairoga mugurpelde х х х х Notonecta glauca Ūdensmērītāju dzimta (Gerris) 13 Slaidā mērniekblakts х х х х х х Hydrometra gracilenta 14 Водомерка панцирная х х х Gerris thoracicus 15 Ezeru ūdensmērītājs х х х Gerris lacustris Kolembolas (Collembola) 16 Ūdens lēcaste х Podura aquatica 17 Makstenes (Trichoptera) х х х х х Divspārņu kārta (Diptera) 18 Parastais ods (Culex pipiens L.) х х х х х х х х х х х 19 Garkājodi (Tipulidae) х х х х х х х х х х х 9

10 Miģeles х х х Ceratopogon Spāres (Odonata) 21 Parastā daiļspāre х х х х х х Ischnura elegans 22 Strauta krāšņspārnis х х х х Calopteryx virgo 23 Zaļā dižspāre х х х х Aeschna viridis 24 Melnkāju upjuspāre х х х Gomphus vulgatissimus 25 Agrā smaragdspāre х хх х хх хх Cordulia aёnea 26 Plankumainā spāre х Libellula quadrimaculata Vaboles (Coleoptera) 27 Airvabole х Dytiscus latissimus 28 Mazais ūdensmīlis х х х х х Hydrophilus caraboides L. 29 Lapgrauzis х х хх Donacia aquatica 30 Koksngrauzis х Lamia textor Gliemji (Molluska) Gliemeži (Gastropoda) 31 Lielais dīķgliemezis х х хх х х хх х Lymnaea Stagnalis 32 Purvu dīķgliemezis х х х х х Stagnicola Palustris 33 Ausveida dīķgliemezis х х х Radix Auricularia 34 Dūkstāja ūdensspolīte х х х Planorbis corneus 35 Dūkstāju ūdensspolīte х х х Planorbis planobris 36 Ezeru ielvāciņgliemezis х х Viviparus contectus 37 Apleksa х Aplexa Gliemenes (Bivalvia) 38 Slaidā perlamutrene х х х х Unio pictorum Hordaiņi (Chordata) Kaulzivis (Osteichthyes) 39 Rauda (Rutilus) х х х х х х х х х х х х х 40 Rudulis (Scardinius erythrophthalmus (L.)) х х х х х х х х х х х 41 Līdaka (Esox) х х х 42 Līnis (Tinca) х х 43 Asaris (Perca fluviatilis (L.)) х х х х х х 44 Vīķe (Alburnus alburnus (L.)) х 10

11 Karūsa (Сarassius Сarassius) х х х х х х х х х х х Abinieku klase (Amphibia) Bezastaino abinieku kārta (Anura) 46 Ezera varde х х х х х х х Rana ridibunda 47 Parastā varde х х х х х х х х Rana temporaria Astaino abinieku kārta (Caudafa) 48 Mazais tritons х Triturus vulgaris Putnu klase (Aves) 49 Cekulainais dūkuris Cekulainais dūkuris 50 Meža pīle, mercene Anas platyrbyncbos 51 Laucis Fulica atra 52 Paugurknābja gulbis Cygnus olor 53 Mazais ķīris Larus minutus 54 Melnais zīriņš Chlidonias niger 55 Niedru strazds Acrocephalus barundinaceus 56 Niedru stērste Emberiza schoeniclus 57 Ūdensvistiņa Gallimula chloropus Ar x ir atzīmētas tās stacijas, kurās tika novēroti dotās faunas pārstāvji. Apzīmējums xx liecina par lielu skaitu doto dzīvnieku noteiktajā stacijā. II PIELIKUMĀ ar krāsainajiem aplīšiem ir atzīmētas mūsu uzietas putnu ligzdošanas vietas. Izanalizējām Kovšu ezera fotogrāfijas, ievietotas internetā ( ), un salīdzinājām ar to, kā izskatās tagad ezera tās pašas vietas (skat. V PIELIKUMA att.). Pēc fotogrāfiju analīzes varam konstatēt, ka ezers ātri aizaug. Tomēr gada novembrī tika veikti pašvaldības pasākumi ezera attīrīšanai. 11

12 Secinājumi 1. Informācijas analīze par Kovšu ezera dziļumu dod mums iespēju secināt, ka doto ekosistēmu var uzskatīt par lielo dīķi. 2. Salīdzinot gada un gada fotogrāfijas, var secināt, ka ezers ātri aizaug. 3. Veiktā darba rezultātā tika konstatētas 57 Kovšu ezera dzīvnieku sugas, starp kurām bija putni, zivis, abinieki, kukaiņi, zirnekļveidīgie, vēžveidīgie, kā arī mīkstmieši. 4. Liels faunas formu skaits un daudzveidība liecina par to, ka antropogēni faktori neatstāj negatīvu ietekmi uz Rēzeknes (Kovšu) ezera ekosistēmu. 12

13 Informācijas avoti 1. N. Sloka. Ūdensdzīvnieku noteikšana dabā. Bezmugurkaulnieki. Rīga, Zvaigzne ABC, LOB Latvijas ūdeņu putni. Rīga. 3. Ezeru tipi. [tiešsaiste]. [skatīts g. 18. maijā.]. Pieejams: 4. KĀ KUKAIŅUS ATŠĶIRT [tiešsaiste]. [skatīts g. 18. janv.]. Pieejams: 5. Latvijas gliemeņu sugas saraksts. Sagatavoja Arturs Stalažs. [tiešsaiste]. [skatīts g. 8. janv.]. Pieejams: 6. Latvijas gliemežu sugu saraksts. Sagatavoja Arturs Stalažs. [tiešsaiste]. [skatīts g. 8. janv.]. Pieejams: 7. Rēzeknes ezers. [tiešsaiste]. [skatīts g. 18. janv.]. Pieejams: 8. Горностаев Г. Н. Насекомые СССР. М., «Мысль», с. с илл.; 28 л. илл. (Справочники определители географа и путешественника). 9. Кузнецов Б. А. Определитель позвоночных животных фауны СССР. (В 3-х ч.) Пособие для учителей. Часть 1. Круглоротые, рыбы, земноводные, пресмыкающиеся. М., «Просвещение», Ласуков Р. Ю. Обитатели водоёмов: Карманный определитель. М.: Рольф, с., с илл. (Мир родной природы). 11. Мамаев Б. А. Определитель насекомых по личинкам. Пособие для учителей. М., «Просвещение», с., с илл. 12. Мамаев Б. М., Бордукова Е. А. Энтомология для учителя. М.: Просвещение, с., ил. 13. Райков Б. Е., Римский-Корсаков М. Н. Зоологические экскурсии М.: Топикал, с., ил. 14. Озеро. [online]. [cited 23 March 2008]. Available: 13

14 I PIELIKUMS. Kovšu ezera novērošanas stacijas

15 II PIELIKUMS. Kovšu ezers ar norādītām putnu ligzdošanas vietām 15

16 III PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālā mikroskopa IntelPlay palīdzību (palielinājums x60) 1. att. Dafnija Simocephalus 2. att. Dafnija Moina dubia 3. att. Ciklops Cyclops coronatus 4. att. Ciklops Cyclops coronatus IV PIELIKUMS. Fotogrāfijas uzņemtas ar digitālās fotokameras palīdzību Spāres izšķilšanās no kūniņas (skat att.) (autors - Oskars Vasiļjevs) Novērojumi laboratorijā, gada 26. maijā, (novērojuma laiks: ) 5. att. 6. att. 7. att. 16

17 8. att. 9. att. 10. att. 11. att. 12. att. 13. att. Spāres izšķilšanās no kūniņas (novērojām ezera krastā, 17. un 18. maijā) 14. att. 15. att. Spāres kāpuri. Calopteryx virgo, Cordulia aёnea, Aeschna viridis. (autore I. Matule) 16. att. Lauča ligzda, ziemeļu krasts (25. maijā). 17

18 V PIELIKUMS. KOVŠU EZERA FOTOGRĀFIJAS ANALĪZE 16. attēls. (fotogrāfija: Vita Līcīte 17. attēls. (fotogrāfija: Oļegs Anosovs Datums: Datums: Orientieris ziemeļaustrumi) Orientieris ziemeļaustrumi) 18. attēls. (fotogrāfija: Vita Līcīte 19. attēls. (fotogrāfija: Irina Matule Datums: Datums: Orientieris ziemeļaustrumi) Orientieris ziemeļaustrumi) 21. attēls. Atpūtas vieta pirms uzkopšanas, 22. attēls. Pēc uzkopšanas, g. 25. maijā g. 10. aprīlī. Uz pussalas ir ierīkota pilsētnieku atpūtas vieta: rotaļu laukums, galdi, soli, atkritumu tvertnes, tualetes. Pilsētas pašvaldība pavasaros organizē teritorijas uzkopšanu apkārt ezeram, vasaras periodā periodiski tiek pļauts zālājs. 18

19 Anotācija Rēzeknes ezera (Kovšu ezera) faunas analīze. Oļegs Anosovs, 11.a klases skolnieks. Darba vadītāja: Irina Matule, ķīmijas skolotāja, pedagoģijas maģistre. Konsultante: Neonila Ivanova, bioloģijas skolotāja, Latgales dabas draugu kluba vadītāja. ZPD ir 13 lpp., 11 fotogrāfijas, 1 tabula, 14 informācijas avotu, 5 pielikumi. Iekšējie ūdeņi Latvijas Republikā aizņem 2543 km 2 jeb 4% no teritorijas. Intensīvas cilvēka darbības rezultātā upju, ezeru krastos un sateces baseinos kopumā ievērojami palielinās biogēno vielu pieplūdums Latvijas ezeros un upēs. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradācija atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā. Rēzeknes pilsētas teritorijā atrodas Kovšu ezers pilsētnieku atpūtas vieta. Ezera krasti ir apdzīvoti. Darba hipotēze: ilggadīga cilvēka saimnieciskā darbība ezera krastos negatīvi ietekmē ezera bioloģisko daudzveidību. Darba mērķis: Kovšu ezera dzīvnieku daudzveidības izpētīšana. Darba uzdevumi: faunas pārstāvju dzīves un uzvedības novērošana; Kovšu ezera faunas pārstāvju identificēšana ar noteicēju palīdzību. Divu mēnešu laikā (aprīlis-maijs) tika vērota putnu, abinieku un kukaiņu dzīve un uzvedība. Pēc iespējas izmantojām tālskati, fotografējām un ierakstījām video. Videoieraksts ļāva mums precizēt putnu noteikšanu pēc viņu balsīm, apskatīt ātri kustošus dzīvniekus ar stop kadra palīdzību. Sīko dzīvnieku un kāpuru novērošana tika veikta ar lupas un mikroskopu (optisko un digitālo) palīdzību. Darba laikā savāktie gliemežvāku, kukaiņu, spāres kāpuru hitīna apvalku paraugi, fotogrāfijas un videoieraksti ar Rēzeknes (Kovšu) ezera faunas novērojumiem papildinās Latgales dabas draugu kluba muzeja ekspozīciju. Secinājumi 1. Informācijas analīze par Kovšu ezera dziļumu dod mums iespēju secināt, ka doto ekosistēmu var uzskatīt par lielo dīķi. 2. Salīdzinot gada un gada fotogrāfijas, var secināt, ka ezers ātri aizaug. 3. Veiktā darba rezultātā tika konstatētas 57 Kovšu ezera dzīvnieku sugas, starp kurām bija putni, zivis, abinieki, kukaiņi, zirnekļveidīgie, vēžveidīgie, kā arī mīkstmieši. 4. Liels faunas formu skaits un daudzveidība liecina par to, ka antropogēni faktori neatstāj negatīvu ietekmi uz Rēzeknes (Kovšu) ezera ekosistēmu. Darba rezultātus varētu izmantot skolotāji un žurnālisti iedzīvotāju ekoloģiskās domāšanas un patriotiskās pašapziņas attīstīšanai. 19