PAŠNOV RT JUMA ZI OJUMS

Transkript

1 R ZEKNES KATO U VIDUSSKOLA Re. Nr , Latgales iel 82, R zekn, LV 4600, t lr , E-pasts: rekat@inbox.lv Skolas dibin t js Romas kato u Bazn cas R zeknes Aglonas diec ze R ZEKNES KATO U VIDUSSKOLAS PAŠNOV RT JUMA ZI OJUMS Izgl t bas iest des direktore Inese Mikaskina R zekne gada 8. novembris

2 R zeknes Kato u vidusskolas pašnov rt juma zi ojums Saturs 1. Izgl t bas iest des visp r gs raksturojums Izgl t bas iest des darb bas pamatm r i (iepriekš jo m c bu gadu priorit tes un konkr ti rezult ti) Iepriekš j v rt šanas perioda ieteikumu izpilde Izgl t bas iest des sniegums un t nov rt jums ar kvalit tes v rt juma l meni atbilstošajos krit rijos: M c bu saturs iest des stenot s izgl t bas programmas M c šana un m c šan s M c šanas kvalit te M c šan s kvalit te V rt šana k m c bu procesa sast vda a Izgl tojamo sasniegumi izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb Izgl tojamo sasniegumi valsts p rbaudes darbos Atbalsts izgl tojamiem psiholo iskais atbalsts, soci lpedago iskais atbalsts izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba) atbalsts person bas veidošan atbalsts karjeras izgl t b atbalsts m c bu darba diferenci cijai atbalsts izgl tojamiem ar speci l m vajadz b m sadarb ba ar izgl tojam imeni Izgl t bas iest des vide mikroklimats fizisk vide un vides pieejam ba Izgl t bas iest des resursi iek rtas un materi ltehniskie resursi person lresursi Izgl t bas iest des darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana izgl t bas iest des darba pašv rt šana un att st bas pl nošana izgl t bas iest des vad bas darbs un person la p rvald ba izgl t bas iest des sadarb ba ar cit m institūcij m Citi sasniegumi Turpm k att st ba

3 1. IZGL T BAS IEST DES VISP R GS RAKSTUROJUMS R zeknes Kato u vidusskolas dibin t js ir Romas kato u Bazn cas R zeknes Aglonas diec ze. Juridisk adrese: Latgales iela 82, R zekne, LV-4601, Latvija. T lr , t/fakss: , e-pasts: rekat@inbox.lv M jas lapas adrese: Iest de ir atzin gi nov rt ta izgl tojamo un vi u vec ku vidū, pied v jot ne tikai kvalitat vu zin šanu apguvi, bet ar gar g s v rt bas. Lai gan iest de ir priv ta, soci lu iemeslu d tai nav skolas maksas. Jau pag juši 9 gadi k R zeknes Kato u pamatskola p rtapa par vidusskolu. Š gada 1. septembr skola uzs ka 16. darba gadu. Liel k da a izgl tojamo p c 9. klases turpina m c bas R zeknes Kato u vidusskol. Gandr z visi vidusskolas absolventi turpina m c bas augst kaj s izgl t bas iest d s. Skol m c s 121 izgl tojamais no R zeknes pils tas, 26 izgl tojamie no R zeknes novada, 1 izgl tojamais no Vi nu novada un 1 izgl tojamais no K rsavas novada. Vid jais izgl tojamo skaits klas ir /2016. m. g. m c j s 198 izgl tojamie, no tiem 153 pamatizgl t bas programm, 4 speci l pamatizgl t bas programm, 41 visp r j s vid j s izgl t bas programm /2017. m. g. m c j s 180 izgl tojamie, no tiem 141 pamatizgl t bas programm, 3 speci l pamatizgl t bas programm, 36 visp r j s vid j s izgl t bas programm. Sakar ar 9. klases izgl tojamo v lm m pamat m c ties arodu un neliel grib t ju skaita apgūt visp rizgl tojoš virziena vidusskolas programmu, šogad netika atv rta 10. klase. Izgl t bas programmas 2017./2018.m.g. R zeknes Kato u vidusskola steno 3 licenc tas visp r j s izgl t bas programmas: - pamatizgl t bas programma, kods , licence Nr. V-4802, kas izdota ; - speci l s pamatizgl t bas programma izgl tojamajiem ar m c šan s trauc jumiem, kods , licences Nr. V-4029, kas izdota ; - visp r j s vid j s izgl t bas visp rizgl tojoš virziena programma, kods , licence Nr. V-4803, kas izdota Izgl tojamo skaita izmai as

4 SKOLOTĀJU SKAITS P d jos gados ir samazin jies izgl tojamo skaits sakar ar vec ku izbraukšanu no R zeknes uz rzem m, R gu u.c. administrat v m teritorij m. Pedagogu sast vs un kvalifik cija Iest d str d 33 pedago iskie darbinieki, skolas vad bu nodrošina direktore, vietniece izgl t bas jom un vietniece inform tikas jaut jumos. Pamatdarb str d 13 pedagogi, 2017./18. m. g. 5 no t m ir b rna kopšanas atva in jum, katru šo pedagogu aizvieto 1-2 citu pils tas skolu pedagogi. Pedago isko darbinieku izgl t ba atbilst normat vajos aktos noteiktaj m pras b m. 22 no 33 pedagogiem ir pedago ijas ma istri. Profesion l s darb bas 2. pak pi ieguvuši 9 pedagogi, 3. pak pi ieguvuši 7, 4. pak pi 2 un 5 pak pi 1. No iest d str d jošajiem pedagogiem 2 vada pils tas metodisk s apvien bas. 2 ir ar skolot ja multiplikatora sertifik tu. 1 ir Latvijas mijas skolot ju asoci cijas biedrs, 1 v stures skolot ju asoci cijas biedrs, 2 - m c bu gr matu l dzautores. Iest d str d 6 tehniskie darbinieki. Visi pedago iskie darbinieki past v gi paaugstina savu profesion lo kvalifik ciju, apmekl jot t l kizgl t bas un pieredzes apmai as semin rus rpus skolas /2018. m.g. ir divi jaunie speci listi p c RTA un Daugavpils universit tes beigšanas, katram no vi iem ir nor kots pedagogs ar darba pieredzi. Ar savu lab ko pieredzi, atkl taj m stund m matem tik un ang u valod Prei u novada pedagogus iepaz stin ja matem tikas un ang u valodas skolot jas. T pat vi i iepazin s ar pagarin t s dienas grupas darba metod m. Ar skolas darba pieredzi iepazin s Liep jas pils tas izgl t bas iest žu vad t ji un Liep jas IP darbinieki. Skolas viesi atzin gi nov rt ja paveikto. SKOLOTĀJU VECUMPOSMS gadi gadi gadi gadi 61 gads un ve āki Izgl t bas iest d pedago iskais person ls liel koties ir vecumposm no 40 l dz 60 gadiem. 4

5 2. IZGL T BAS IEST DES DARB BAS PAMATM RĶI (IEPRIEKŠ JO M C BU GADU PRIORIT TES UN KONKR TI REZULT TI). R zeknes Kato u vidusskolas m r is ir veidot visiem izgl tojamajiem pieejamu, mūsdien gu, demokr tisku izgl t bas vidi, nodrošin t izgl t bas programmu apguvi atbilstoši izgl tojamo sp j m un att st bas l menim, dz vot krist go mor les v rt bu kl tbūtn. Uzdevumi: - stenot licenc t s pamatizgl t bas, speci l s pamatizgl t bas, visp r j s vid j s izgl t bas programmas; - nodrošin t katra izgl tojam vesel bas st voklim, sp j m un att st bas l menim atbilstošu izgl t bu, sekm t sp ju uz emties atbild bu; - organiz t kvalitat vu izgl t bas procesu, izv loties atbilstošas darba metodes un formas, maksim li izmantojot materi li tehnisko b zi; - sadarboties ar valsts, pašvald bas iest d m, Romas kato u bazn cu, izgl tojamo vec kiem, nevalstiskaj m organiz cij m; - sekm t katra izgl tojam atbild gu attieksmi pret sevi, imeni, l dzcilv kiem, apk rt jo vidi, valsti, krist gaj m mor les v rt b m akt vai dz vei main gaj pasaul. Skolas izaugsmes resursi ir pedagogu profesionalit te un oti labs materi ltehniskais nodrošin jums, k ar pedagogu individu l pieeja katram izgl tojamajam. IEPRIEKŠ IZVIRZ TO PRIORIT ŠU IZPILDES ANAL ZE Darb bas joma Priorit te Paveiktais 4.1. M c bu saturs: Iest des stenot s izgl t bas programmas 4.2. M c šana un m c šan s Valsts visp r j s vid j s un pamatizgl t bas standartu, m c bu priekšmetu standartu realiz šana. Radošu un inovat vu stenotas licenc t s izgl t bas programmas un m c bu priekšmetu standarti. Veikta m c bu priekšmetu metodisko komisiju darba apkopošana, stundu hospit šana, ieg d tas jaunas m c bu gr matas atbilstoši pl notajam, darba burtn cas u.c. m c bu l dzek i. Visas skol ieg d t s m c bu gr matas un m c bu l dzek i atbilst m c bu priekšmetu standartiem un izgl t bas programm m. Lai nodrošin tu izgl tojamo praktisko un izzi as darb bu ar m c bu l dzek iem regul ri tiek papildin ti dabaszin t u kabineti. P c katra diagnostic još darba un valsts p rbaudes darba tiek veikta anal ze. Savlaic gi tiek saska otas izmai as m c bu priekšmetu stundu pl nojumos. Skolot ji p rzina m c bu priekšmetu standartos noteiktos m r us, uzdevumus, saturu, izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas formas. M c bu proces skolot ji izv las m c bu metodes un l dzek us, kas nodrošina standarta izpildi. Sekm ta IKT pieejamo materi lu efekt va izmantošana. Ar gadu tiek izmantota e-klases 5

6 M c šanas kvalit te M c šan s kvalit te m c bu metožu izmantošana m c šan s un audzin šanas procesa aktiviz šanai. Izgl tojamo m c šan s prasmju att st šana (p rbaudes darbu k rtošanas strat ijas, stresa menedžments). Izgl tojamo m c šan s motiv cijas aktualiz šana. Izgl tojamo iesaist šana aktivit t s, kuras veicina praktisku zin šanu pielietojumu. izstr d t datu apstr des programma. Viena s kumskolas klase izmanto elektronisk s darba burtn cas latviešu valod. Visvair k pedagogi elektroniskos m c bu l dzek us izmanto tic bas m c bas stund s, dabaszin bu cikla priekšmetos. Daž du priekšmetu skolot jiem ir iesp ja izmantot interakt v s t feles fizikas, mijas, 2. un 4. klases telp s. 1. klases telp ir datu kamera. Izstr d ta un darbojas noteikta k rt ba vec ku inform šanai par skolas darb bu, izgl tojamo sasniegumiem (e-klase, sekmju lapas, skolas m jas lapa, vec ku dienas, individu las sarunas). Pedagogi regul ri tiek inform ti par t l kizgl t bas iegūšanas iesp j m, k ar atbalst ti, lai sekm gi celtu savu profesion lo kvalifik ciju t l kizgl t bas kursos, semin ros, pieredzes apmai as ekskursij s. Daudzi pedagogi ir nov rt ti valsts, pašvald bas, sabiedrisko organiz ciju, augstskolu l men un sa muši pateic bas un atzin bas. Klases audzin t ji un priekšmetu skolot ji sadarbojoties seko katra izgl tojam izaugsmes dinamikai. Klašu audzin t ji un priekšmetu skolot ji akt vi sadarbojas ar izgl tojamo imen m un veiksm gi risina raduš s probl mas. Metodiskaj s komisij s un pedago isk s padomes s d s p rrun ti jaut jumi k organiz t individu lo darbu ar izgl tojamiem. Sniegts atbalsts tiem, kuriem ir m c šan s grūt bas un uzved bas trauc jumi. Katru gadu notiek akt vs darbs ar neattaisnotiem stundu kav t jiem, pamat tie skol ir 1 2. Motiv ciju veicina elektroniskais žurn ls un m c bu sasniegumu uzskaite, anal ze, iepriekš jo m c bu gadu absolventu sasniegumi: katru gadu izlaidumos 2 3 absolventi sa em Ministru prezidenta pateic bas rakstus, Latgales pl nošanas re iona pateic bas, V tola fonda stipendijas, godalgas par rezult tiem valsts, pils tas, novada olimpi d s. Motiv ciju veicina Izcil bas stunda m c bu gada nosl gum, k ar tradicion l ekskursija olimpi žu, konkursu uzvar t jiem. Izgl tojamo zin šanu praktisku pielietojumu visakt v k izmanto dabaszin bu cikla priekšmetu skolot ji, it seviš i gatavojot izgl tojamos olimpi d m, konkursiem. Gatavojoties Latvijas valsts un Latgales kongresa simtgadei, biolo ijas skolot jas vad b audz k i veica dižkoku izp ti 6

7 V rt šana k m c bu procesa sast vda a 4.3. Izgl tojamo sasniegumi: Turpin t veikt izgl tojamo sasniegumu valsts p rbaudes darbos sal dzinošo anal zi ar valsti, pils tu. Izgl tojamo m c bu sasniegumu uzlabošana ikdienas darb, valsts p rbaudes darbos, olimpi d s un konkursos. R zekn, visu klašu izgl tojamie apmekl ja Latgales novadp tniec bas muzeja pied v t s nodarb bas, izst des, filmu noskat šanos Latgales v stniec b Gors, Franča Trasuna muzeju Kolnas ta, ekskursija un nodarb bas Robežsargu m c bu centr. Praktiskas iema as izgl tojamie ieguva drošas klases nodarb b s ARPC Zeimu s, SIA R zeknes ūdens, Valsts ugunsdz s bas un gl bšanas dienest, dz vnieku patversm, divas reizes gad noskatoties filmas v cu valod, ko pied v G tes institūts( R ga), daž d s m c bu ekskursij s. Pedagogi veic diagnostic jošo darbu, valsts p rbaudes darbu anal zi tabul ri un tekstu li, rezult ti tiek apspriesti pedago isk s padomes s d s un MK san ksm s. Skolot ji veic izgl tojamo m c bu sasniegumu dinamikas anal zi, iev ro izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu. Pedagogi izv rt izgl tojamo sp jas un pied v piedal ties olimpi d s, konkursos, aicina uz konsult cij m. Ir veikti groz jumi izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šanas k rt b. Reizi m nes notiek izgl tojamo m c bu sasniegumu izv rt šana, situ cijas anal ze, perspekt v s darb bas noteikšana. Pirm un otr semestra beig s pedago isk s padomes s d s tiek izskat ti izgl tojamo m c bu sasniegumi. Katru gadu otraj semestr tiek organiz ti treni eks meni 9. un 12. klašu izgl tojamajiem /2016. m.g. eks menu rezult ti par pamatizgl t bu skol kopv rt jum bija augst ki nek valst, iz emot ang u valodu, kur rezult ti bija zem ki nek valst. Iemesls tam ir zemas run šanas un valodas praktiska pielietojuma prasmes, eks menu k rtošanas pieredzes un elast guma trūkums /2016. m.g. rezult ti centraliz taj ang u valodas eks men bija zem ki nek valst, jo 12. klases izgl tojamajiem bija zema m c bu motiv cija, sistem tiska m c šan s darba trūkums, aiz emt ba algot darb, imenes atbalsta trūkums un konsult ciju zema apmekl t ba. Regul ri notiek individu las konsult cijas klašu 7

8 4.4. Atbalsts izgl tojamajiem Psiholo iskais atbalsts, soci lpedago iskais atbalsts un izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba) Izgl tojamo droš bas garant šana Veikt sazi u ar izgl tojamo vec kiem, liel ku uzman bu velt t prevent vajam darbam (lekcijas, diskusijas) klas s. Nodrošin t izgl tojamo droš bu atbilstoši r jiem un iekš jiem normat vajiem aktiem. izgl tojamajiem, atbilstoši grafikam. Olimpi žu un konkursu uzvar t jiem organiz tas ekskursijas uz Ludzas muzeju, pils tu, Ludzas, Pasienas Romas kato u bazn c m, filmas Mel nijas hronika uz emšanas viet m, Austrumu pierobežu, Z/S Koti i Rug ju novad, uz Staltbriežu d rzu Mežs tas. Radošu skolot ju nesavt ga darba rezult t ik gadu iest des izgl tojamie ir republikas olimpi žu un konkursu uzvar t ji, pils tas olimpi žu un konkursu uzvar t ji, ZPD veic ji un uzvar t ji novad un valst /2017. m.g. bija strauj kais m c bu sasniegumu k pums valst 6. vieta mazo skolu reiting no 120 skol m. Liela uzman ba velt ta skol nu vesel bas aprūpes nodrošin jumam, b rnu aprūpes m sa ar atbild bu un sirsn bu veic uztic tos pien kumus, regul ri apkopo vec ku un medic nas darbinieku sniegto inform ciju par izgl tojamo vesel bas st vokli un atseviš u izgl tojamo individu laj m vajadz b m. Tiek iev roti medi u nor d jumi. 2 reizes gad veic izgl tojamo svara un auguma m r jumus. Vienreiz gad izgl tojamie apmekl stomatologu pils tas polikl nik. Iest de garant izgl tojamo droš bu. Ir labiek rtota skolas teritorija, laba sadarb ba ar pils tas un novada soci lo dienestu. Izgl tojamiem pal dz bu sniedz atbalsta person ls: logop ds, speci lais pedagogs, b rnu aprūpes m sa. Starpbr žos ir dežurskolot ji. Septembr un maij tiek r kota Droš bas ned a. Nepieciešam bas gad jum tiek izmantoti imenes atbalsta centra psihologa pakalpojumi. Izgl t bas iest de rūp jas par izgl tojamo droš bu izgl t bas iest d un t s teritorij. Iest d ir izstr d ti un darbojas droš bu reglament jošie iekš jie normat vie akti un izvietota droš bas pras b m atbilstoša inform cija. Iest d ir izstr d ti iekš j s k rt bas noteikumi, k rt ba rpusstundu pas kumiem, klašu ekskursij m, p rg jieniem. Ir noteiktas izgl t bas iest des vad bas un pedagogu dežūras. Izgl tojamie un vec ki uzskata, ka izgl t bas iest d ir droša vide. M c bu priekšmetu satur iek auti darba un civil s aizsardz bas jaut jumi. Ir ugunsdz s bas signaliz cija vis 8

9 Atbalsts person bas veidošan Atbalsts karjeras izgl t b Veicin t izgl tojamos ieinteres t bu piedal ties olimpi d s, konkursos, uzlabot ikdienas m c bu sasniegumus. Vec ku izgl tošana par izgl tojamo m c šan s kvalit tes uzlabošanu. Integr t karjeras izgl t bas jaut jumus izgl t bas programm s klašu audzin t ju pl nos. izgl t bas iest d. Ir nosl gts l gums ar apsardzes firmu SIA Alfa, kas atrodas ielas pret j pus, apsardzes poga - pie dežūrapkop jas. Pie skolas rpus un jaunaj korpus k p u telp s ir nov rošanas kameras. S kumskolas un pamatskolas izgl tojamie apmekl nodarb bas Droš bas klase Austrumlatgales radošo pakalpojumu centr Zeimu s. Anketas r da, ka p rsvar izgl tojamie ar m c bu procesu un skolas vidi ir apmierin ti. Soci lais pedagogs sadarbojas ar skolas administr ciju. Ruden un pavasar notiek m c bu ekskursijas. Vair ki izgl tojamie darbojas R zeknes Jaunatnes Dom un skolas Pašp rvald. Vec ku izgl tošana notiek skolas un klases vec ku san ksm s, piedaloties priekšmetu skolot jiem, psihologam, gar dzniec bas p rst vjiem, daž du jomu speci listiem. Skolas 3 deju kolekt vi piedal j s Republikas XI skolu jaunatnes Dziesmu un deju sv tkos R g gad. Viens no kolekt viem ir pirm s pak pes laure ts. Iest des dejot ji ar labu m ksliniecisko sniegumu piedal s tautu deju festiv los Latvju b rni danci veda J kabpil, Ludz, C s s. Ar augstu sniegumu str d saksofonistu kvartets iegūstot vietas pils t un valst Latvijas izgl t bas iest žu vok li instrument lo ansamb u konkursos. Organiz jot skolas pas kumus, pedagogi dom par to, lai tie būtu emocion li, satur gi un lab kvalit t : Zin bu diena, Radošuma m nesis, Visu sv to diena, valsts sv tku atceres dienas, Ziemassv tki, Jaungads, Sveču diena, Talantu šovs, beces sv tki, Pogu vakars, Žetonu vakars, P d jais zvans, M mi u diena, izlaidumi, u.c. Iest des bibliot k izgl tojamiem un vi u vec kiem ir pieejama inform cija par t mu Karjeras izv le. Izgl tojamie piedal j s ESF projekta Karjeras izgl t ba programm. Katru gadu piedal s nu dien s, apmekl izst di Skola, R zeknes Uz m ju dienas. Regul ri notiek tikšan s ar augstskolu m c bsp kiem un studentiem, darba dev jiem. 9

10 Atbalsts m c bu darba diferenci cijai Atbalsts izgl tojamajiem ar speci l m vajadz b m Sadarb ba ar izgl tojam imeni 4.5. Izgl t bas iest des vide Turpin t izzin t un att st t izgl tojamo sp jas intereses un vajadz bas. Pedagogiem nodrošin t individu lu pieeju katram izgl tojamajam ar speci l m vajadz b m. Izgl tojamo vec kus akt v k iesaist t l dzdarboties izgl t bas iest des aktivit t s. Drošas vides nodrošin šana. Labv l ga skolas mikroklimata, individu las pieejas katram izgl tojamajam veidošana Mikroklimats Person ls un izgl tojamie, vi u vec ki klašu izgl tojamajiem tiek nodrošin ts atbalsts m c bu darb pagarin t s dienas grup. Visi priekšmetu skolot ji sniedz konsult cijas. M c bu stund s pedagogi pied v daž das darba formas, atbilstoši audz k u sp j m. Izgl t bas iest de veicina un atbalsta talant go izgl tojamo dal bu konkursos, olimpi d s, projektos, zin tniski p tniecisko darbu izstr d s. Sporta skolot js em v r izgl tojamo vesel bas st vokli, sp jas un intereses. Sistem tiski notiek darbs ar izgl tojamiem, kuriem m c bas sag d grūt bas. Izgl tojamiem ar speci l m vajadz b m ir izstr d ts individu ls izgl t bas programmas apguves pl ns, gada laik pedagogi veica korekcijas pl n. 2 reizes m c bu gad notika skolas vec ku kopsapulces, katr klas notika vair kas klašu vec ku san ksmes. Inform cijas apmai a starp skolu un vec kiem notiek ar e-klases starpniec bu, skolas m jas lapu, telefoniski, individu l s sarun s. Vec ki piedal s skolas padomes darb m c bu un audzin šanas jaut jumu risin šan. Divas reizes gad notiek vec ku dienas, koncerti, atkl t s stundas. Ja b rniem ir konstat tas probl mas m c bu un audzin šanas proces, iest de pied v atbalsta pas kumus. Ir nodrošin tas telpas, apk rtne atbilstoši normat vo aktu pras b m. Ir labs iest des mikroklimats, cie a un pozit va attieksme pret kol iem, izgl tojamajiem un citiem skolas darbiniekiem. Darbinieki katr izgl tojamaj cenšas saskat t pozit v s person bas paš bas. Tiek att st ta skol nu patst v ba. Neskaidr bu vai k das probl mas risin jumam vienm r ir atbalsts un sapratne. Skol viens pret otru izturas toleranti. Pedagogi sadarbojas sav starp un pal dz viens otram. Reiz m rodas domstarp bas, bet t s visas tiek atrisin tas. Izgl t bas iest de pl no un veido izgl t bas iest des t lu ar inform ciju par iest di R zeknes J zus Sirds katedr l, Latgales radio, viet jos laikrakstos, 10

11 fizisk vide un vides pieejam ba 4.6. Iest des resursi Iek rtas un materi ltehniskie resursi savstarp ji sadarbojas, jaunie izgl tojamie un darbinieki sekm gi iek aujas izgl t bas iest des dz v. Izgl t bas iest d tiek veicin ta ilgtsp j ga att st ba, resursu taup ga izmantošana, droša, vesel ga un dabai draudz ga vide. Pilnveidot materi li tehnisko b zi, ieg d ties jaunus m c bu l dzek us. R zeknes satiksmes autobusos, daž d s san ksm s, konferenc s, u.c. 15 gadu laik iest dei ir izkoptas savas laic g un gar g rakstura trad cijas, tiek ieviesti ar jaunin jumi. Citas iest des p r em mūsu pieredzi Pogu vakara organiz šan 9. klašu beidz jiem. Reli isko pieder bu, konfliktsitu ciju konstrukt vu risin šanu sekm ikdienas sv tr ti, dievkalpojumi R zeknes J zus Sirds katedr l. Skolas saimei kop gi izstr d ti iekš j s k rt bas noteikumi, visi atbalsta pozit vu uzved bu. P rk pumi tiek savlaic gi analiz ti un nov rsti. Atbilstoši normat vajos aktos noteiktajai k rt bai iest de nodrošina cie pilnu attieksmi pret valsts simboliem un to lietošanu. Person ls un izgl tojamie iev ro visp rcilv cisk s un demokr tijas v rt bas, attieksme pret apmekl t jiem ir laipna un korekta. Izgl t bas iest des telpas atbilst izgl t bas programmu stenošanai, vienm r ir t ras, k rt gas, est tiski noform tas. Iest de un t s teritorija vienm r ir sakopta, taj tiek uztur ta k rt ba. Skolas absolventi d vina za os augus. Sanit rhigi niskie apst k i ir atbilstoši m c bu un audzin šanas procesa pras b m gada oktobr skolas teritorij atkl ts kardin la Juli na Vaivoda piemineklis, gada maij iesv t ta Dievm tes statuja, pie kuras apst jas izgl tojamie un skolas person ls, to pagodinot. Katru gadu notiek makulatūras un bateriju v kšanas konkursi, sa emam pateic bas SIA Za josta un A/S Latvijas valsts meži. Ir nodrošin ta mūsdien ga materi li tehnisk b ze. P d jos 3 gados ir ieg d ts jauns projektors, 18 portat vie datori, 5 kr su printeri, dokumentu kamera, 5 interakt v s t feles, 1 televizors - monitors, jaunas m c bu gr matas eogr fij, svešvalod s, interakt vie m c bu materi li matem tik, fizik, mij, dabaszin b s, papildin ta fizikas kabineta materi l b ze, klašu telp s jaunas žalūzijas, sa emti m c bu materi li no projekta ar veikalu t klu «Maxima», papildin ts sporta invent rs. Datoru programmatūra ir aktu la, pieejami diski ar interakt vajiem materi liem m c bu satura vizualiz šanai. 11

12 Person lresursi Pl not, nodrošin t un atbalst t pedagogus vi u profesion l s kompetences pilnveid Izgl t bas iest des darba organiz cija, vad ba un kvalit tes nodrošin šana Mūsdien gas, demokr tiskas, krist gas izgl t bas vides veidošana. Uzkl ts bru is skolas iekšpagalm. Gatavojoties Republikas XI Dziesmu un deju sv tkiem, klašu deju kolekt vam ieg d ti jauni tautu t rpi gad ar rzemju tautiešu atbalstu jauni, moderni deju t rpi ieg d ti 4. klases deju kolekt vam. Regul ri tiek uztur ti k rt b pūt ju or estra instrumenti. Renov ta skolas apkures un ventil cijas sist ma, nosiltin ta skolas ka. Ir pedagogu profesion l s pilnveides pl ns. Pedagogi akt vi piedal s profesion l s kompetences pilnveides programm s b rnu ties bu aizsardz bas jom, audzin šanas jom, m c bu priekšmetu metodik s atbilstoši normat vo aktu pras b m, piedal s semin ros, konferenc s, kursos. Turpm k nepieciešams sekm t pedagogu pieredzes apmai u par profesion l s pilnveides kursos gūtaj m atzi m. Iest d izstr d ti visi iekš jie normat vie dokumenti, tie regul ri tiek papildin ti, atjaunoti, veiktas korekcijas atbilstoši r jo normat vo dokumentu pras b m. Skolas vad ba ir vienm r pieejama, tiek sniegta aktu la inform cija par izmai m, jaunin jumiem, likumprojektiem. Ir nodrošin ta sadarb ba starp skolas administr ciju, izgl tojamo pašp rvaldi, skolas padomi, pedago isko kolekt vu un izgl tojamo vec kiem. oti laba sadarb ba ar skolas dibin t ju un Bazn cu. Katra m c bu gada nosl gum, katrs skolot js veic sava darba izv rt šanu. M c bu un audzin šanas procesa v rt šana notiek ar metodiskaj s komisij s. Gatavojoties skolas akredit cijai, rezult tu apkopošan piedal j s darba grupa, kur visakt v kie bija pamatdarb str d jošie pedagogi. Notiek sistem tiska sadarb ba ar klases audzin t jiem, vad bu, pedagogi tiek inform ti par skol nu m c bu sasniegumiem un probl m m, mekl ta kop ga strat ija situ cijas uzlabošanai. Izgl tojamie savlaic gi sa em inform ciju e- klas par izmai m un izpild miem darbiem. Skol ir profesion ls atbalsta person ls. Ir iesp ja aktualiz t p rbaudes darbu grafiku, optim ls stundu saraksts. Tiek atbalst ta gan pedagogu, gan ar skol nu dal ba daž dos pils tas 12

13 Izgl t bas iest des darba pašv rt šana un att st bas pl nošana Izgl t bas iest des vad bas darbs un person la p rvald ba Izgl t bas iest des sadarb ba ar cit m institūcij m Pašv rt šanas proces akt v k iesaist t visus iest des pedagogus. Motiv t iest des pedagogus praktiskai zin šanu pielietošanai e- vid. Spodrin t skolas t lu sabiedr b. un novada pas kumos. Nepieciešam bas gad jum tiek nodrošin ta stundu aizvietošana. Iest des pedagogi veic sava darba pašv rt jumu, iesaist s att st bas pl nošanas proces. Maz k akt vi pašv rt šanas proces ir skolot ji, kuriem R zeknes Kato u vidusskol nav pamatdarbs. Organiz tas praktiskas nodarb bas ar jauno interakt vo t feli, ar jauno projektoru, apzin tas jaunas e-klases priekšroc bas sist mas anal z gad 5 pedagogi no kolekt va ir beiguši kursus par sadarb bas prasm m digit laj vid uz m ko risin juma platformas b zes. Ar šo pieredzi dal s iest des kolekt v. Pedagogiem tiek sniegta aktu la inform cija par aktualit t m izgl t bas jom, piem ram, domn cas par kompetenču pieeju izgl t bas satur. Atkl ts piemineklis skolas teritorij kardin lam J. Vaivodam un Dievm tes statuja. Ar skolas kolekt vu organiz ts pieredzes apmai as semin rs R zeknes tehnikum. Skol viesoj s Prei u pamatskola, iepazin s ar mūsu pieredzi, vad j m atkl t s stundas. Pilnveidojam skolas m jas lapu. Piedal j mies projekt Vesel bas aprūpe skol s, projekt ko finans Tieslietu ministrija Fizikas kabineta apr kojums, akt vi sadarbojamies ar R zeknes Tehnolo iju akad mijas Reli ijas pedago ijas programmas fakult ti, piedal j mies pasaules Jauniešu dien s Krakov, sadarbojamies ar SIA Eu. Promotions Baltic (interakt vie m c bu materi li), Latgales Kultūras centra izdevniec bu, ar SIA Ce i un tilti (bru a iekl šana), sadarb ba ar R zeknes pils tas domes Soci lo dienestu u.c. 5. Citi sasniegumi. Katru gadu iest de piedal s starptautisk rakstnieka Mihaila Narica izgl tojoš centra radošajos konkursos: sacer jumi Mūsu v rt bas šodien un vakar, z m jumi Mana Dzimtene n kotn, plak tu konkurs Pal dzi! un sa em balvas gan izgl tojamie, gan atzin bas rakstus pedagogi. Iest d notiek tikšan s ar iev rojamiem politi iem, radošo profesiju p rst vjiem, dzejniekiem, Saeimas un Eiropas savien bas deput tiem, reli iskaj m autorit t m. Anket šan izmantojam Edurio sist mu. 13

14 6. Turpm k att st ba. Izgl t bas iest des izaicin jums ir sagatavot izgl tojamos dz vei un darbam dinamisk, main g un neprognoz jam vid. 3. IEPRIEKŠ J V RT ŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE Iepriekš j akredit cij ieteikumu nebija. 4. IZGL T BAS IEST DES SNIEGUMS UN T NOV RT JUMS AR KVALIT TES V RT JUMA L MENI ATBILSTOŠAJOS KRIT RIJOS: 4.1. M C BU SATURS IEST DES STENOT S IZGL T BAS PROGRAMMAS Skola steno 3 izgl t bas programmas, taj s ir iek auti valsts noteiktie m c bu priekšmeti un tic bas m c ba, kuras programma ir skolas izstr d ta un saska ota ar IZM. Programmas papildina 9 interešu izgl t bas nodarb bas. Izgl t bas iest des vad ba sniedz konsult cijas, koordin un p rrauga m c bu priekšmetu programmu un tematisko pl nu izpildi. Pedagogi p rzina programmu saturu, m r us, uzdevumus, m c bu metodes un m c bu sasniegumu v rt šanu. Katra temata apguvei paredz tais laika sadal jums saskan ar ierakstiem e-klases žurn los. Pl nojot darbu, skolot ji em v r skol nu vajadz bas, taču ne vienm r stund s nov rojama m c bu darba individualiz cija. Izgl tojamo m c bu stundu slodze atbilst normat vo aktu pras b m. M c bu priekšmetu stundu saraksts ir apstiprin ts un atbilst licenc taj m izgl t bas programm m, tas ir pieejams, p rskat ms, ar elektroniskaj vid. Ar izmai m operat vi tiek iepaz stin ti izgl tojamie un pedagogi. Skol ir visi nepieciešamie m c bu l dzek i programmu apguvei, tie vienm r ir pieejami. Pedagogi savstarp ji sadarbojas m c bu priekšmetu programmu pilnveid un sa em iest des vad bas atbalstu. Audzin šanas darba pl nošan pedagogi sadarbojas ar atbalsta person lu, iev ro daž du izgl t bas pak pju p ctec bu. Izgl t bas iest d ir izstr d ti audzin šanas darba virzieni 3 gadu periodam un audzin šanas darba pl ns katram m c bu gadam, ir atbild gie par pl na stenošanu un uzraudz bu. Audzin šanas darba izv rt jums atspogu ojas pedagogu pašnov rt jumos. Audzin šanas darba virzienos, programm s, pl nos, iev rots vispus guma un p ctec bas princips. Izgl t bas iest des izgl t bas programmu stenošana tiek nodrošin ta izgl tojamo dz v bai un vesel bai drošos apst k os. Skol darbojas 5 metodisk s komisijas. Komisiju darb tiek izskat ti aktu l kie jaut jumi par programmu izmantošanu, izmai m, jaunin jumiem. Anket šanas rezult ti un aptaujas liecina, ka pedagogi piln gi izprot un zina skol nu sasniegumu v rt šanas formas un k rt bu. 14

15 Stipr s puses Izgl t bas programmu stenošana tiek pl nota un regul ri tiek izv rt ta. Pedagogi p rzina savu m c bu priekšmetu standartus, str d p c konkr tas m c bu priekšmetu programmas, izprot m r us un sasniedz izvirz tos uzdevumus. Turpm k att st ba M c bu proces veicin t starpdisciplin r s m c šan s pieeju. M c bu priekšmetu satura pasniegšanas procesa daž došanai pilnv rt gi izmantot visas skol pieejam s inform cijas tehnolo ijas. V rt juma l menis: oti labi M C ŠANA UN M C ŠAN S M c šanas kvalit te. R zeknes Kato u vidusskolas pedagogi m c šanas proces izmanto daudzveid gas darba metodes. Ir izstr d ta m c bu sasniegumu v rt šanas k rt ba, izgl t bas iest de nodrošina m c bu sasniegumu izaugsmes dinamiku liel kajai da ai no izgl tojamajiem. Skolas vad ba ir izstr d jusi krit rijus pedagogu darba kvalit tes v rt šanai /18. m.g. uz kvalit tes pak pi pretend 3 pedagogi, pedagogu darba kvalit te tiek v rt ta regul ri, vi i zina sava darba v rt jumu. E-klases žurn li aizpild ti atbilstoši pras b m, aizpild šanas kvalit ti p rrauga izgl t bas iest des vad ba. M c bu priekšmetu stundas ir struktur tas, m r tiec gas, visi pedagogi izvirz to m r u sasniegšanai izmanto m c bu l dzek us un daž dus materi lus, inform ciju atbilstoši izgl tojamo att st bai un normat vo aktu pras b m. Pedagogi labpr t izmanto visus pieejamos m c bu l dzek us, apr kojumu un inform cijas tehnolo ijas. 5 pedagogi no kolekt va ir beiguši kursus par sadarb bas prasm m digit laj vid uz m ko risin juma platformas b zes. Izmantot s m c bu metodes atbilst m c mo priekšmetu specifikai, ir piem rotas izgl tojamo vecumam un sp j m. M c bu metodes ir daudzveid gas. Kopum m jasdarbu apjoms visos priekšmetos ir optim ls un sabalans ts. Bieži tiek uzdoti projektu darbi, m jasdarbi skol nu grup m, tie sekm m c bu satura apguvi. Pedagogi sekm gi att sta izgl tojamo pašv rt šanas prasmes. Katru gadu skola organiz olimpi des m c bu priekšmetos, sporta dienas, daudz un daž dus reli iska un laic ga rakstura pas kumus, projektus. Ir laba sadarb ba ar dažiem uz mumiem, organiz cij m. Visi pas kumi ir labi organiz ti un interesanti. Gandr z vienm r pedagogu skaidrojums ir m r tiec gs, atbilstošs stundas t mai un audz k u att st bas vajadz b m. Pedagogi rosina izgl tojamos analiz t, secin t, diskut t, izteikt savu viedokli, vi u uzklausa un em v r vi u v lmes. Liel k da a pedagogu sekm gi nodrošina m c bu procesa saikni ar re lo dz vi un mūsdienu aktualit t m. Stipr s puses Pedagogu meistar ba un prasme dal ties pieredz. 15

16 Turpm k att st ba Izmantot t das m c šanas metodes un darba organiz cijas formas, kuras nodrošina saikni ar re lo dz vi un kompetenču pieeju izgl t b, veicina izgl tojamo akt vu iesaist šanos produkt v m c bu proces, veido atbild bu par saviem m c bu rezult tiem. Veicin t izgl tojamo medijprat bas kompetences, patst v gi str d jot ar daž diem inform cijas avotiem. V rt juma l menis: labi M c šan s kvalit te. Pamat izgl tojamie ir motiv ti m c bu procesam, izprot pedagogu izvirz t s pras bas, att sta m c šan s prasmes, iegūt s zin šanas pielieto praks. Izgl tojamie un vi u vec ki tiek inform ti par m c bu sasniegumiem vienreiz m nes, Vec ku dien s, par ikdienas sasniegumiem, izmantojot e-klasi, sazinoties telefoniski. Izgl tojamie v rt iegūt s zin šanas, att sta t l k m c šan s prasmes, izmanto iest d pieejamos resursus. Skol nav bez attaisnojoša iemesla m c bu stundu un pas kumu kav t ju. Izgl t bas iest de uzskaita m c bu stundu kav jumus, analiz kav juma iemeslus un r kojas kav jumu nov ršanai. Izgl tojamie prot str d t grup s, p ros, sadarboties ar skolas, klasesbiedriem, piedal s pr ta v tr s, izveido mode us, raksta esejas, iesaist s projektos, izmanto digit l s tehnolo ijas. Izgl tojamie piedal s skolas, pils tas, novada, valsts organiz tajos konkursos, olimpi d s, sacens b s, skat s, gūst godalgotas vietas, atzin bas, sasniegumi regul ri tiek atspogu oti skolas m jas lap, sv tr tos skolas z l par tiem uzzina visa skolas saime. Analiz jot iest des darbu, tiek konstat ts kuras m c šan s prasmes ir visv j k s. Piem ram, prasme klaus ties, las tprasme, prasme izlas t nor des, izprast tekstu, u.c. M c šan s trauc jumu gad jum pal dz skolas atbalsta komanda. Stipr s puses Augsti sasniegumi konkursos, skat s, olimpi d s, zin tniski p tnieciskajos darbos. Turpm k att st ba Pilnveidot izgl tojamo prasmes efekt vi un j gpilni pl not laiku, akcent t kritisk s dom šanas prasmes darb ar daž da veida inform ciju. Paaugstin t m c bu motiv ciju, efekt v k izmantojot izgl tojamo pašv rt jumu un m c bu sasniegumu prognozi. V rt juma l menis: labi V rt šana k m c bu procesa sast vda a. Pedagogi sistem tiski v rt izgl tojamo m c bu darbu, iev rojot noteikto v rt šanas k rt bu, pamato un izskaidro izgl tojamajiem vi u darba v rt jumu. M c bu sasniegumu v rt šanas formas un metodiskie pa mieni atbilst izv l taj m izgl t bas programm m. 16

17 Pamat visi pedagogi iev ro vienotas pras bas p rbaudes darbu veidošan un izgl tojamo m c bu sasniegumu v rt šan, izgl tojamie zina un saprot m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu, to iev ro ar pedagogi. Izgl t bas iest des v rt šanas k rt ba ar 2017./18. m.g. ir aktualiz ta, atbilst normat vajos aktos noteiktaj m pras b m. Izgl t bas iest de ir noteikusi k izgl tojamiem uzlabot savus m c bu sasniegumus. M c bu sasniegumu uzlabošanas iesp jas zina pedagogi, izgl tojamie t s iev ro. Pedagogi v rt jumus uzskaita, tie tiek sistem tiski p rraudz ti. Izgl t bas iest d ir inform cija par katra izgl tojam m c bu sasniegumiem, to anal zei un apkopošanai tiek izmantotas e-klases iesp jas. V rt šanas metodes motiv audz k u m c bu sasniegumu uzlabošanu. M c bu proces notiek izgl tojamo pašv rt šana un savstarp j v rt šana. Izgl tojamie un vi u imenes regul ri var iepaz ties ar m c bu sasniegumiem un to dinamiku vec ku tikšan s reiz s, telefoniski, izmantojot e-klasi, priv t s sarun s ar priekšmetu skolot jiem un klases audzin t ju vai skolas vad bu. Stipr s puses Izgl tojamie un pedagogi labi p rzina m c bu sasniegumu v rt šanas k rt bu. Turpm k att st ba Stingr k p rraudz t atseviš u skolot ju savlaic gu v rt jumu uzskaiti. Sekm t vec ku iniciat vu, risinot izgl tojam m c bu grūt bas. V rt juma l menis: oti labi IZGL TOJAMO SASNIEGUMI izgl tojamo sasniegumi ikdienas darb. Izgl t bas iest dei ir pieejama statistisk inform cija par izgl tojamo m c bu sasniegumiem ikdienas darb p d jo 3 gadu laik. Apkopoti m c bu sasniegumi ikdien dažos m c bu priekšmetos. Š inform cija tiek analiz ta gan p c m c bu priekšmetiem, gan p c klas m. P d jo 3 gadu laik liel kas probl mas ir ar matem tikas priekšmeta apguvi, s kot no s kumskolas klas m. Tika analiz ti diagnostic jošie darbi 3. klas s, kuri par da, ka izgl tojamie ar grūt b m risina radošos, teksta un praktiskas dabas uzdevumus. Ar matem tikas priekšmeta pedagogiem tika veiktas individu las p rrunas ikdienas m c bu sasniegumu uzlabošanai. Pastiprin ti tika skat ts un p rraudz ts matem tikas priekšmets. Izgl t bas iest d analiz ta korel cija izgl tojamo m c bu sasniegumos ikdienas darb. Krasi situ cija matem tik neuzlaboj s, t p c 2017./18. m.g. ir nomain ti matem tikas skolot ju kadri, viena s kumskolas skolot ja. Analiz jot p d jo 3 m c bu gadu rezult tus, var secin t, ka izgl tojamo sasniegumi p d jo triju gadu laik ir stabili 7 balles. 17

18 Izgl tojamo m c bu sasniegumi vid j balle /2015.m.g /2016.m.g /2017.m.g. P d jo tr s gadu rezult ti r da, ka izgl tojamo vid j balle ir 7, t ar katru m c bu gadu. nedaudz paaugstin s. Izgl tojamo m c bu sasniegumi m c bu priekšmetos 2014./2015. m.g. 18

19 2014./2015.m.g. 20% no izgl tojamajiem ir ar nepietiekamu v rt jumu k d no priekšmetiem. Izgl tojamo m c bu sasniegumi m c bu priekšmetos 2015./2016. m.g. 19

20 2015./2016.m.g. 12% no izgl tojamajiem ir ar nepietiekamu v rt jumu k d no priekšmetiem, palielin s izgl tojamo skaits ar optim lu v rt jumu. Izgl tojamo m c bu sasniegumi m c bu priekšmetos 2016./2017. m.g. 20

21 Zem ks vid jais v rt jums ir krievu valod, jo izgl tojamiem ir labas run šanas prasmes, bet v ji izkopta rakstu valoda. Rezult ti ir zem ki Latvijas un pasaules v stur s, jo šo priekšmetu skol m ca tr s daž di pedagogi ar daž du m c šanas l meni gad viens no tiem ir main jis darba vietu. Gandr z nemain gi, zem ki ikdienas sasniegumi p d jo triju gadu laik ir fizik. Metodisko komisiju un pedago isk s padomes s d s rezult ti tiek analiz ti, uzsverot jaut jumus par m c bu satura apguvi, c lo us un risin jumus izgl tojamo zin šanu l me a paaugstin šanai. Analiz jot ikdienas sasniegumus p d jos tr s gados, palielin s izgl tojamo skaits, kuriem ir augsts un optim ls m c bu sasniegumu l menis, samazin s nepietiekamie v rt jumi no 20,21% l dz 8,13%. Turpm k att st ba Turpin t virz bu uz izgl tojamo sasniegumu paaugstin šanu, tos pozit vi motiv jot. Turpin t str d t diferenc ti, ikdienas m c bu darb liel ku uzman bu velt t talant gajiem izgl tojamajiem, lai pak peniski palielin tos v rt jumu 9 10 balles patsvars Izgl tojamo sasniegumi valsts p rbaudes darbos. Apkopota statistisk inform cija par izgl tojamo valsts p rbaudes darbu un diagnostic jošo darbu rezult tiem p d jo 3 gadu laik : 2014./2015. m.g., 2015./2016.m.g., 2016./2017. m.g. 3. klase, 6. klase, 9. kl. un 12. kl. Rezult ti sal dzin ti ar kopv rt jumu R zeknes Kato u vidusskol, p c urbaniz cijas, valst. Diagnostic jošais darbs Matem tika Latviešu val. M c bu gads Diagnostic jošie darbi 3. klasei Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c urbaniz cijas Kopv rt jums % valst 2014./ / / / / /

22 Latviešu val..kl. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Mate ātika.kl. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Diagnostic jošie darbi 6. klasei Diagnostic jošais darbs Matem tika Latviešu val. Dabaszin bas M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c urbaniz cijas Kopv rt jums % valst 2014./ / / / / / / / / Mate ātika 6.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī 22

23 Latviešu val. 6.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Da aszi ī as 6.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Diagnostic jošais darbs 8. klasei Diagnostic jošais darbs Matem tika Diagnostic jošais darbs Dabaszin bas M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c urbaniz cijas Kopv rt jums % valst 2015./ / M c bu gads Diagnostic jošais darbs 9. klasei Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c urbaniz cijas Kopv rt jums % valst 2015./ /

24 Eks menu rezult ti par pamatizgl t bas ieguvi Kopv rt jums Kopv rt jums % % p c tipa p c urbaniz cijas 2014./ Eks mens M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Matem tika Latviešu val. Ang u val. Latvijas v st. Krievu valoda Kopv rt jums % valst 2015./ / / / / / / / / / / / / / Mate ātika 9.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī 2014./15. m.g. kopv rt jums matem tik skol ir par 3,1 procentu zem ks nek valst vid jais. Galvenais c lonis zem kam v rt jumam ir izgl tojamo motiv cijas trūkums. 24

25 Latviešu val. 9.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī P d jos 3 gados kopv rt jums latviešu valod skol ir augst ks nek valst vid jais. A gļu val. 9.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Analiz jot p d jo 3 gadu rezult tus ang u valodas eks men 9. klas sekmju l menis no valsts vid j atš iras par 9 % 13 %. Izgl tojamo zem ki sasniegumi priekšmet saist ti ar skolot jas ilgstošu atva in jumu un aizvietot ja zemo priekšmeta pasniegšanas l meni. 25

26 Latvijas vēst. 9.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Kopv rt jums p d jos 3 gados R zeknes Kato u vidusskol Latvijas v stur ir 5 9 % augst ks nek vid jais valst. Krievu val. 9.kl /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Krievu valodu k svešvalodu 2016./2017. m.g. izgl tojamie 9. klas izv l j s un k rtoja pirmo reizi. Kopv rt jum R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti ir par 5% augst ki nek vid jais valst. Necentraliz tie p rbaudes darbi 11. klasei Diagnostic jošais darbs M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c tipa Kopv rt jums % valst Fizika (1.variants) 2016./ Fizika (2.variants) 2016./ mija 2016./

27 Rezult ti diagnostic jošos darbos 11. klas fizik un mij kopv rt jumos ir krietni augst ki nek vid jie r d t ji p c urbaniz cijas un valst. Necentraliz to eks menu rezult ti par visp r j s vid j s izgl t bas ieguvi Eks mens Inform tika eogr fija Ekonomika M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c tipa Kopv rt jums % p c urbaniz cijas Kopv rt jums % valst 2014./ / / / / / / / / R zeknes Kato u vidusskolas necentraliz to eks menu izgl tojamo rezult ti inform tik, eogr fij, ekonomik ir krietni augst ki nek kopv rt jum valst, eogr fij pat par 16 %. I for ātika.kl Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī / / /2017. Geogrāfija.kl / / /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī 27

28 Ekonomika 12.kl /2016. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī Centraliz to eks menu rezult ti par visp r j s vid j s izgl t bas ieguvi Eks mens Matem tika Ang u val. Latviešu val. V cu val. Biolo ija mija Latvijas un pasaules v sture M c bu gads Kopv rt jums % izgl t bas iest d Kopv rt jums % p c tipa Kopv rt jums % p c urbaniz cijas Kopv rt jums % valst 2014./ / / / / / / / / / / / / / / / / / / / /

29 Mate ātika.kl Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī / / /2017. R zeknes Kato u vidusskolas centraliz to eks menu izgl tojamo rezult ti matem tik ir augst ki nek kopv rt jum valst. A gļu val..kl Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī / / /2017. Centraliz to eks menu rezult ti ang u valod kopum ir labi. Izgl tojamie ir ieinteres ti apgūt ang u valodu, jo t noder s studij m augst kaj s izgl t bas iest d s. 29

30 Latviešu val..kl Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī / / /2017. R zeknes Kato u vidusskolas izgl tojamo sasniegumi latviešu valod kopv rt jumos ir augst ki nek vid jie valst. Vā u val..kl Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī / /17.m.g. pirmo reizi skolas v stur k rtoja centraliz to eks menu svešvalod - v cu valodu, rezult ti ir par 31 % augst ki nek vid jais valst. 30

31 Bioloģija.kl /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti biolo ijas centraliz taj eks men ir par 15% augst ki nek vid ji valst un pils t. Ķī ija.kl /2017. Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti mijas centraliz taj eks men ir par 20% augst ki nek vid ji valst un pils t. 31

32 Latvijas u pasaules vēsture.kl Kopvērtēju s % izglītī as iestādē Kopvērtēju s % pē ur a izā ijas Kopvērtēju s % valstī /2017. R zeknes Kato u vidusskolas rezult ti Latvijas un pasaules v stur centraliz taj eks men ir par 41% augst ki nek vid ji valst un pils t. Skola lepojas ar š priekšmeta skolot jas darbu, kas nov rt ts pils t un valst. Valsts p rbaudes darbu un diagnostic jošo darbu anal z iegūtie secin jumi tika izmantoti m c bu sasniegumu uzlabošanai. Izgl t bas iest d no valsts p rbaudes darbiem pamatojoties uz R zeknes pils tas Komisijas s des l mumiem 9. klas p d jo 3 gadu laik atbr voti 6 izgl tojamie, 12. klas - 3 izgl tojamie. Skolas darba 15 gados neviens izgl tojamais nav beidzis izgl t bas iest di ar liec bu. Turpm k att st ba Organiz t m c bu darbu, lai valsts p rbaudes darbos vid jie izpildes r d t ji p rsniegtu vid jos r d t jus valst. Uzlabot eks menu snieguma r d t jus pamatizgl t bas posm ang u valod ATBALSTS IZGL TOJAMIEM psiholoģiskais atbalsts, soci lpedagoģiskais atbalsts. Izgl t bas iest d darbojas atbalsta person ls: logop ds, speci lais pedagogs, b rnu aprūpes m sa, nepieciešam bas gad jum izmantojam imenes atbalsta centra vai R zeknes Tehnolo iju akad mijas psihologu pakalpojumus. Inform ciju izmantojam izgl tojamo atbalstam, sadarb bai ar Valsts b rnu ties bu aizsardz bas inspekcijas Konsultat vo noda u, pašvald bas atbild gaj m institūcij m. Izgl t bas iest de regul ri analiz izgl tojamo uzved bu, uzved bas probl mas, akt vi iesaista vec kus vai aizbild us. Izgl tojamie un person ls zina k r koties vardarb bas gad jumos. Visi darbinieki ir apguvuši speci l s zin šanas b rnu ties bu aizsardz bas jom un zina, k sniegt psiholo isko un soci lpedago isko atbalstu izgl tojamajiem. Izgl t bas procesa organiz šanai ir nepieciešam inform cija par izgl tojamo vesel bu, individu laj m vajadz b m, psiholo isko un soci lpedago isko atbalstu sniedz b rnu aprūpes m sa, klases audzin t ji un priekšmetu skolot ji. Izgl tojamie, kuriem ir grūt bas m jasdarbu izpild sa em priekšmetu skolot ju konsult cijas. 32

33 Izgl t bas iest d ir pied v ti din šanas pakalpojumi pusdienas, launags, p c 1. stundas projektu ietvaros Skolas piens un Skolas auglis. dn cas darbinieki rūp jas par garš gas, vesel gas p rtikas pieejam bu un lietošanu. Klašu audzin t ji, priekšmetu skolot ji organiz vesel bu veicinošus pas kumus. Izgl t bas iest de pied v pagarin t s dienas grupas nodarb bas s kumskolas izgl tojamiem. Stipr s puses Izgl tojamo ar m c šan s trauc jumiem iek aušana m c bu proces un integr šana klases kolekt v. Turpm k att st ba Veicin t savstarp jo komunik ciju starp pedagogiem un izgl tojamo vec kiem izgl tojamo uzved bas un m c bu probl mu risin šan. V rt juma l menis: oti labi izgl tojamo droš bas garant šana (droš ba un darba aizsardz ba) Izgl t bas iest d ir izstr d ti droš bu reglament jošie normat vie akti, telp s ir izvietota atbilstoša inform cija, piem ram nor des, droš bas instrukcijas, ir noteikta k rt ba rpus stundu pas kumu organiz šanai. Ir r c bas pl ns, ja izgl t bas iest de konstat vai ir aizdomas, ka izgl tojamie lieto, glab vai izplata atkar bu izraisošas vielas, ieročus. Katru gadu tiek organiz ti atkar bu profilakses pas kumi. Izgl t bas iest de analiz izgl tojamo uzved bu, probl mu gad jum sadarbojas ar audz k u vec kiem, gan izgl tojamie, gan person ls zina k r koties fiziskas vardarb bas gad jumos. Izgl tojamie un person ls ir iepaz stin ti ar evaku cijas pl nu, iekš j s k rt bas, darba k rt bas un droš bas noteikumiem atbilstoši normat vajiem aktiem. Izgl tojamie jūtas droši izgl t bas iest des telp s un apk rtn, kura ir iežogota. Visi izgl tojamie zina k r koties rk rtas situ cij s vai evaku cijas gad jum gada novembr ar ugunsdz s jiem novad ta skolas saimes evaku cija uz R zeknes J zus Sirds katedr li. Izgl tojamie un person ls zina k r koties traumu un p kš as saslimšanas gad jum. Izgl t bas iest d str d sertific ta b rnu aprūpes m sa, ir atseviš s kabinets, noteikts darba laiks. Pirmo medic nisko pal dz bu nepieciešam bas gad jum sniedz b rnu aprūpes m sa vai darbinieks, kas apm c ts pirm s pal dz bas sniegšan. Ir Vec ku vai citu personu re istr cijas žurn ls, uztur šan s k rt ba tiek iev rota. Stipr s puses Izgl tojamie un person ls p rzina iekš j s, darba k rt bas, droš bas noteikumus, tos iev ro. Turpm k att st ba N kotn ieviest skol elektronisk s ieejas kartes. Turpin t apmekl t ARPC Zeimu a nodarb bas Droša klase. 33 V rt juma l menis: oti labi.