Cienīgs darbs latvietim Norvēģijā
Saturs Cienīgs darbs Latvijā...1 Cienīgs darbs Norvēģijā...2 Darba meklējumi Norvēģijā...5 Darba līgums...6 Rīcība atgriežoties Latvijā...16
Cienīgs darbs Latvijā Cienīga darba jēdziens Cienīgs darbs darbs, kas nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei, ļauj uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām. (SDO, NAP 2020) Cienīga darba mērķis vislabāk tiek atspoguļots kā atbilstošu iespēju nodrošināšana produktīvam un jēgpilnam darbam cienīgos apstākļos - tas nozīmē, ka ir jāņem vērā darba laiks, darba intensitāte, nepieciešamie ienākumi dzīvošanai, iespējas personiskajai attīstībai, iespējas izmantot savas spējas. Cienīgs darbs: ir produktīvs un drošs darbs; nodrošina darba pamattiesību ievērošanu; nodrošina adekvātus ienākumus; piedāvā sociālo drošību; ietver sociālo dialogu, apvienošanos, kolektīvo pārrunu un līdzdalības brīvību. Cienīga darba pamatelementi Ir izvirzīti četri cienīga darba pamatelementi: 1. vispārējo pamatprincipu un darba pamattiesību ievērošana; 2. veidot vienlīdzīgus darba apstākļus un ienākumus sievietēm un vīriešiem; 3. palielināt sociālās aizsardzības iespējas, kas ietver gan ienākumu, gan darba vides drošību; 4. veicināt sociālo dialogu. 1
Cienīgs darbs Norvēģijā Tāpat kā Latvijā, arī Norvēģijā, cienīga darba jēdziens sākas ar cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu. Atšķirība ir tā, ka cienīgs darbs ārpus Latvijas robežām sākas ar iebraucēju uzturēšanās atļauju kārtošanu un uzturēšanās nosacījumu ievērošanu. Lai saņemtu informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem uzturēšanās jautājumos Norvēģijā, ir jāsazinās ar Norvēģijas vēstniecību vai ar Norvēģijas Imigrācijas direktorāta informācijas dienestu. www.udi.no Latvijas pilsoņi bez uzturēšanās reģistrācijas var strādāt un uzturēties Norvēģijā līdz 3 mēnešiem. Ja Latvijas pilsonis reģistrējas Norvēģijas nodarbinātības dienestā (NAV), kā darba meklētājs, tad bez uzturēšanās reģistrācijas var uzturēties Norvēģijā līdz 6 mēnešiem. Latvijas nepilsoņi drīkst brīvi iebraukt un uzturēties Norvēģijā līdz 3 mēnešiem. Nepilsoņi Norvēģijā nedrīkst strādāt bez Norvēģijas Imigrācijas direktorāta izsniegtas uzturēšanās atļaujas ar tiesībām strādāt. Ja Latvijas nepilsonis dodas uz Norvēģiju kopā ar ģimenes locekļiem vai pie ģimenes locekļa, kurš ir Latvijas vai citas ES/EEZ valsts pilsonis, tad nepilsonis var uzturēties un strādāt Norvēģijā uz ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pamata un nav nepieciešams formēt uzturēšanās atļauju ar tiesībām strādāt. Šajā gadījumā nepilsonim, ierodoties Norvēģijā, Imigrācijas direktorātā jāiesniedz pieteikums un dokumenti ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās kartes saņemšanai. Pirms došanās uz Norvēģiju Ja dodaties uz Norvēģiju darba meklējumos, Nacionālajā veselības dienestā Latvijā, noformējiet bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), lai Norvēģijā varētu saņemt bezmaksas neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Uzsākot darbu, EVAK karti ir nepieciešams atgriezt Nacionālajam veselības dienestam Latvijā. Ja esat reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) Latvijā un dodaties uz Norvēģiju darba meklējumos, informējiet par šiem plāniem savu nodarbinātības aģentu Latvijā, par nodomu strādāt Norvēģijā. Ja dodaties strādāt uz Norvēģiju, noskaidrojiet Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par turpmākajiem nosacījumiem ģimenes pabalstu saņemšanā. Plašāka informācija: www.vsaa.lv sadaļā ES un starpvalstu līgumi 2
Ja nepieciešams, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) Latvijā, noformējiet Eiropas sociālās apdrošināšanas sistēmas koordinācijas U un E dokumentus: U1 dokumentu, lai Norvēģijā pierādītu, ka esat bijis nodarbināts Latvijā un cik ilgā periodā; U2 dokumentu, ja meklējot darbu Norvēģijā, vēlaties turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu; E104 veidlapu, lai Norvēģijā apliecinātu Latvijā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosakot tiesības uz slimības vai maternitātes pabalstu. Latvijas nodarbinātības un apdrošināšanas periods var tikt summēts ar nodarbinātības un apdrošināšanas periodu citā ES/EEZ valstī nosakot tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Plašāka informācija: www.vsaa.lv sadaļā ES un starpvalstu līgumi Ja nepieciešams, paziņojiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodomu strādāt Norvēģijā vai noskaidrojiet, kā nodokļu maksājumus un nodokļu saistības ietekmēs darbs Norvēģijā. Dodoties uz Norvēģiju, neaizmirstiet paņemt līdzi: derīgu pasi; izglītības dokumentus un to tulkojumus norvēģu vai angļu valodā (pēc nepieciešamības); CV norvēģu vai angļu valodā (pēc nepieciešamības); pietiekamā apmērā iztikas līdzekļus dzīvošanai vai mājupceļam; bankas norēķinu kartes; dokumentu formāta fotogrāfijas; autovadītāja apliecību. 3
Ierodoties Norvēģijā Visiem darbiniekiem, kuri strādā Norvēģijā, ir jābūt reģistrētiem Darbinieku reģistrā. Jāreģistrējas tuvākajā nodokļu institūcijas (Skatteetaten) birojā, lai saņemtu nodokļu karti un personas identifikācijas numuru. Ir jāreģistrējas darbinieku reģistrā, lai jūsu personas un dzīvesvietas dati tiktu ievadīti nacionālajā iedzīvotāju reģistrā. Elektroniski, to var izdarīt interneta vietnē: www.taxnorway.no Septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas ir jāreģistrējas Norvēģijas Nodarbinātības dienesta birojā un jāiesniedz U2 dokuments, ja, meklējot darbu Norvēģijā, vēlaties turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Vairāk informācijas interneta vietnē: www.nav.no U2 dokumentu iespējams saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Latvijā www.vsaa.lv Lai saņemtu palīdzību darba atrašanā, ir jāreģistrējas tuvākajā Norvēģijas Nodarbinātības dienesta birojā, to var izdarīt arī elektroniski, interneta vietnē www.nav.no Ja vēlaties uzturēties Norvēģijā, ilgāk par trim mēnešiem, ir jāsaņem uzturēšanās reģistrācijas sertifikāts, pieteikšanās sertifikāta saņemšanai notiek Norvēģijas Imigrācijas direktorāta interneta vietnē: www.udi.no sadaļā Application portal Norway, aizpildot attiecīgo pieteikumu. Pēc pieteikuma aizpildīšanas noteiktā datumā būs jāierodas vietējā policijas iecirknī vai ārvalstnieku pakalpojumu centrā. Ir jāsaņem identifikācijas karte (ID karte), ja Norvēģijā strādāsiet būvniecības sfērā. Ja Jūsu darba devējs neievēro, Norvēģijā noteiktos darba likuma un darba drošības nosacījumus ir jāvēršas pēc palīdzības un konsultācijas Norvēģijas darba inspekcijā, www.arbeidstilsynet.no, vai arodbiedrībā www.fellesforbundet.no Ja plānojat palikt Norvēģijā ilgāk par 6 mēnešiem, tad ir jāpaziņo Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adrese Norvēģijā www.pmlp.gov.lv 4
Darba meklējumi Norvēģijā Lai veiksmīgi atrastu darbu Norvēģijā, ir nepieciešamas norvēģu, angļu vai skandināvu valodas zināšanas. Viens no populārākajiem veidiem, lai pieteiktos darbā Norvēģijā ir CV un pieteikuma vēstules sūtīšana. CV pamatā ir jābūt rakstītam norvēģu vai angļu valodā. CV sastādīšana: CV ir jābūt sastādītam datorrakstā un tā apjomam nevajadzētu pārsniegt divas A4 formāta lapas; Viena no svarīgākajām CV sadaļām ir Darba pieredze. Šajā sadaļā īsi aprakstiet iepriekšējo, vai pašreizējo darba pieredzi un amata pienākumus, kuri varētu būt noderīgi darbam; Sadaļa Izglītība Noderīgi ir izskaidrot un īsi aprakstīt iegūtās izglītības saturu (galvenie studiju priekšmeti, iegūtās prasmes un kvalifikācijas, kas varētu būt noderīgas darbam); Rekomendācijas un atsauksmes. Svarīgi ir nodrošināt vismaz divas rekomendācijas vai atsauksmes no iepriekšējiem vai pašreizējiem darba devējiem. CV norādiet rekomendācijas sniedzēja kontaktinformāciju (amats, tālruņa numurs, valodas, kurās tas runā). Vēlams, lai rekomendācijas sniedzējs pārzinātu angļu valodu. CV sastādīšanai varat lietot Eiropas standarta CV Europass CV. Europass CV paraugi, CV veidlapas 25 valodās un ieteikumi CV sastādīšanai: www.europass.lv Ja jūs atrodat darbu Norvēģijā ar kādas aģentūras, vai individuālas personas palīdzību, šī aģentūra vai persona nedrīkst pieņemt samaksu no jums par darba atrašanu. Darbā iekārtošanas aģentūras, vai firmas nav tiesīgas saņemt samaksu no darbinieka par sniegto pakalpojumu. Darba līgums Visiem darbiniekiem, kuri strādā Norvēģijā, ir jānoslēdz darba līgums ar darba devēju. Darba līgums Norvēģijā ir jāslēdz rakstiski. Darba līgums tiek noslēgts divos eksemplāros. Viens eksemplārs glabājas pie darba devēja, bet otrs eksemplārs pie darba ņēmēja. Uzsākot darbu Norvēģijā, var tikt noteikts pārbaudes periods, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Tas ir darba devējs, kam ir jāsagatavo darba līgums! Pieprasi darba līgumu no paša nodarbinātības sākuma, jo tas ir vienīgais pierādījums cīņā ar darba devēju! 5
Standard arbeidsavtale / Standarta darba līguma paraugs Darba līgums Norvēģijā tiek sagatavots divās valodās norvēģu un latviešu valodā. 6 Beholdes av arbeidsgiver kopi til arbeidstaker / Glabājas pie darba devēja / kopija darba ņēmējam 1. Firma / Uzņēmums Navn / Nosaukums Dagligderle / Vadītājs Adresse / Adrese 2. Ansatt / Darba ņēmējs Navn / Vārds Adresse / Adrese 3. Arbeidsplass jf. arbeidsmiljøloven 14-6 (1) b / Darba vieta saskaņā ar Darba vides likuma (arbeidsmiljøloven) 14.- 6. 1) daļas b) punktu Adresse / Adrese 4. Ansatt som (arb.oppgaver/stilling/tittel/arbeidskategori) / Pieņemts darbā par (darba uzdevumi/ ieņemamais amats/ amats/ darba kategorija) 5. Tariffavtale / verneombud / Vienošanās par izcenojumiem/ aizsardzības ombuds Følgende tariffavtale(r) gjelder / Ir spēkā šādas vienošanās par izcenojumiem Tariffparter / Vienošanās par izcenojumiem detaļās Verneoud / Aizsardzības ombuds Sjekk alle punkter nedenfor med tariffavtalen / Pārbaudiet visus nākamos punktus saskaņā ar vienošanos par izcenojumiem 6. Ansettelsesforholdets varighet og arbeidstid / Darba līguma termiņš un darba laiks Ansatt fra / Pieņemts darbā no Ukentlig arbeidstid (lengde/ plassering) / Nedēļas darba laiks (ilgums/ grafiks) Eventuell særlig arbeidstidsordning / Īpaši darba laika organizēšanas nosacījumi, ja tādi ir Arbeidstakers oppsigelsesfrist / Darba ņēmēja tiesības saistībā ar atlaišanu Eventult til / Paredzētais darba līguma termiņš līdz Dagligrbeidstid (lengde/ plassering) / Dienas darba laiks (ilgums/ grafiks) Pause(lengde) / Pārtraukumi (ilgums) Arbeidgivers oppsigelses-frist/ Darba devēja tiesības saistībā ar atlaišanu Ferietid, fastsettes i henhold til ferielovens bestemmelser / Atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Likumu par atvaļinājumu piešķiršanas noteikumiem
7. Eventuell prøvetid / Pārbaudes laiks, ja noteikts Prøvetidens lengde / Pārbaudes laika ilgums Oppsiglsesfrist i prøvetiden / Tiesības atbrīvot no darba pārbaudes laikā Ev. Forlengelse av prøvetid( jf. Arbeidsmiljøloven 15-6(4))/ Iespējamais pārbaudes laika pagarinājums (saskaņā ar Darba vides likuma (arbeidsmiljøloven) 15.- 6. 4) daļu 8. Lønn / Atalgojums Lønn pr. time/ måned / Stundas/ mēneša alga Overtidstillegg(min 40 %)/ Piemaksa par virsstundu darbu (vismaz 40 %) Utbetangsmåte/ Samaksas veids Helge-/nattillegg/ Piemaksa par nakts/ brīvdienu darbu Utbetangstidspunkt/ Samaksas laiks Andre tillegg/ Citas piemaksas Godtgjørelse / Kompensācija Feriepenger kommer i tillegg til lønn, jf. ferieloven / Atvaļinājuma naudu atbilstoši Likumam par atvaļinājumu, ko izmaksā papildus algai 9. Andre opplysninger / Citas ziņas 10. Underskrifter / Paraksti Dato / Datums Underskrift arbeidsgiver / Darba devēja paraksts Underskrift arbeidstaker / Darba ņēmēja paraksts Visas vienošanās par darba attiecībām ir jānoformē rakstveidā. Visus pielikumus, kas saistīti ar darba līgumu, darba devējs noformē atbilstoši darba likuma prasībām. Darba ņēmējam ir tiesības izmantot izvēlētās arodbiedrības uzticības personas vai arī cita pārstāvja palīdzību gan sastādot darba līgumu, gan arī to grozot. Par darba tiesiskajām attiecībām, kuru kopējais ilgums ir lielāks par vienu mēnesi, ir jāsastāda rakstveida darba līgums cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc darba attiecību sākšanās. Par darba tiesiskajām attiecībām, kas ilgs īsāku laika periodu nekā viens mēnesis vai arī darbaspēka iznomāšanas gadījumā, rakstveida darba līgums ir jānoformē nekavējoties. Rakstveida darba līguma satura obligātās prasības 1) darba līgumā ir jāiekļauj šādas būtiskas ziņas par darba nosacījumiem: a) līgumslēdzēju pušu identitāte, b) darbavieta. Gadījumā, ja nav noteiktas darba veikšanas vietas vai arī ir noteikta vieta, kurā darbi tiek veikti visbiežāk, darba devējs darba līgumā norāda, ka darba ņēmējs darbus veic dažādās vietās, kā arī norāda uzņēmuma adresi vai arī savu dzīves vietas adresi, c) darba apraksts vai darba ņēmēja ieņemamais amats, nodarbinātības veids, vai arī veicamā darba kategorija, d) darba tiesisko attiecību sākums, e) paredzamais darba tiesisko attiecību ilgums, ja darba tiesiskās attiecības ir uz nenoteiktu laiku, 7
f) atbilstoši 15.- 3. septītajai daļai un 15.- 6., jānorāda pārbaudes laika nosacījumi, ja tādi ir, g) darba ņēmēja tiesības uz atvaļinājumu un atvaļinājuma naudu, kā arī nosacījumi par pieņemšanu darbā un laiku, par kuru tiek piešķirts atvaļinājums, h) darba ņēmēja un darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, i) noteiktais atalgojums, darbu uzsākot, vai arī saskaņā ar vienošanos izmaksājamais atalgojums, piemaksa un citas kompensācijas, kas neietilpst darba algā, kā, piemēram, iemaksas pensijas fondā, kā arī kompensācijas par ēdināšanu vai nakšņošanu, ja tādas ir paredzētas, norāda arī darba samaksas veidu un laiku, j) dienas un nedēļas darba laika ilgums un grafiks saskaņā ar vienošanos starp pusēm, k) pārtraukumu ilgums, f) atbilstoši 10.- 2. otrajai, trešajai un ceturtajai daļai norāda īpašus darba laika organizācijas nosacījumus, m) nosacījumi par iespējamo vienošanos par izcenojumiem, kas regulē darba attiecības. Ja vienošanās iesaistīti dalībnieki ārpus uzņēmuma, tad darba līgumā ir jāiekļauj ziņas par to, kas ir izcenojuma dalībnieki. 2) Pirmās daļas g) līdz k) apakšpunktā minēto informāciju var iekļaut, atsaucoties uz likumu, instrukcijām vai arī vienošanos par izcenojumiem, kas regulē šos nosacījumus. 14-8. Darba līguma nosacījumu grozīšana Atbilstoši 14.- 6. un 14.- 7. grozījumi darba līgumā ir jānoformē cik vien iespējams ātri, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc to stāšanās spēkā. Tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, kad grozījumi darba līgumā izdarāmi likumu, instrukciju vai arī vienošanās par izcenojumiem veikto grozījumu dēļ atbilstoši 14.- 6. otrajai daļai un 14.- 7. otrajai daļai. 8
Alga Norvēģijā nav noteikta valsts minimālā darba alga. Darba algas lielums ir atkarīgs no nodarbinātā kvalifikācijas, darba pieredzes un uzņēmējdarbības sektora. Strādājot celtniecības objektos Norvēģijā, tev ir tiesības prasīt sekojošu minimālo stundu samaksu/algu (pirms nodokļu nomaksas): Darbiniekiem ar speciālo izglītību: 174,10 NOK/h Darbiniekiem bez speciālās izglītības un ar vismaz 1 gada pieredzi: 156,60 NOK Darbiniekiem ar vairāku gadu pieredzi: 163,20 NOK/h Darbiniekiem bez speciālās izglītības un bez pieredzes: 152 NOK/h Darbiniekiem jaunākiem par 18 gadiem: 105,10 NOK/h Praksē algas parasti ir augstākas par minētajām. Vidējā alga celtniecībā strādājošajiem Norvēģijā ir aptuveni 200 NOK stundā, bet centrālajos rajonos strādājošie bieži saņem vairāk, kā 220-250 NOK stundā. (Algu izcenojumi pēc 2013. gada 1. aprīlī veiktajām izmaiņām algu aprēķinos ) Cik bieži izmaksā algu? Darba alga tiek izmaksāta divreiz mēnesī, ja vien nav noslēgta rakstiska vienošanās par citādiem noteikumiem. Bet nereti Norvēģijā algas tiek izmaksātas vienreiz mēnesī. Ko darīt, ja alga netiek izmaksāta? Ja darba devējs nav izmaksājis algu noteiktajā laikā, vai samaksā mazāku algu, nekā pienākas, tad jums ir jāsazinās ar darba devēju un jānoskaidro, kas tam ir par iemeslu. Pēc algas nemaksāšanas iemesla noskaidrošanas jūs varat iesniegt sūdzību. Sūdzības iesniegšanas procedūra ir atkarīga no iemesla, kādēļ darba devējs nav samaksājis jums algu. Ir jāņem vērā, ka pēc algas neizmaksāšanas ir jānoskaidro iemesli un jāiesniedz sūdzība, lieki nevilcinoties, jo šai lietai var iestāties noilgums un jūs varat pazaudēt savas tiesības uz Valsts Algas Garantijas Shēmu. 9
Ja šis process sāk ievilkties un darba devējs nesniedz jums informāciju, kādēļ nav izmaksājis jums algu, tad bez liekas kavēšanās nosūtiet darba devējam pa pastu ierakstītu vēstuli. Ar pieprasījumu pēc algas izmaksāšanas. Vēstulē ir jānorāda par kādu periodu nav izmaksāta alga, izmaksājamā summa un pieprasījums pēc tās. Darba devējam nedēļas laikā ir ar jums jāsazinās, vai jāizmaksā jums neizmaksātā alga. Ja nedēļas laikā nekas nenotiek, jums ir jāgriežas ar prasību augstākās instancēs. Šādos gadījumos ir ļoti būtiski būt kādas arodbiedrības biedram, jo arodbiedrības pārstāvji zina, kā vispareizāk rīkoties šādās situācijās. Darba laiks Normālais nedēļas darba laiks Norvēģijā ir 40 stundas. Par jebkādu darbu, kurš pārsniedz noteikto laiku, tiek maksāta virsstundu piemaksa, vismaz 40% apmērā no stundas likmes. Jūs varat rakstiski vienoties ar savu darba devēju un strādāt garākas darba dienas, jeb garākas nedēļas, tādējādi iekrājot darba stundas, lai vēlāk saņemtu vairāk brīva laika, par kurām darba devējs nemaksā virsstundu likmes. Bet, ja jūsu vidējais darba laiks ir ilgāks par 40 stundu darba nedēļu, jums vienalga pienākas samaksa par virsstundām, kuras pārsniedz paredzēto laiku. Jūsu darba devējs nevar pieprasīt no jums strādāt jebkurā laikā. Strādāt svētdienās vai naktīs Norvēģijā ir atļauts tikai ļoti īpašos gadījumos. Atvaļinājums Minimālā ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir 29 kalendārās dienas. Bieži darbiniekiem tiek noteikts 35 kalendāro dienu atvaļinājums. Apmēram pusgadu pirms atvaļinājuma, tā laiks tiek saskaņots ar darba devēju Tev ir arī tiesības prasīt atvaļinājuma naudu. To sastāda 10,2% no kalendārā gada laikā nopelnītās bruto algas un informācijai par tavu šī brīža atvaļinājuma naudas apjomu ir jābūt rakstītai katrā algas lapiņā. Tev ir tiesības pieprasīt darba devējam algas aprēķina lapiņas. Tajās tiek norādīta informācija par bruto algu, neto algu, nodokļu ieturējumiem, lai pārbaudītu, vai patiešām nodokļi tiek atvilkti. Atvaļinājuma nauda tiek izmaksāta reizi gadā (parasti jūnijā). Tā tiek aprēķināta, izejot no iepriekšējā gadā nopelnītā. Izbeidzot darba attiecības, tev pēdējā algas dienā jāsaņem gan neizmaksātā alga, gan atvaļinājuma nauda. Papildus informācija par nodarbinātības nosacījumiem pieejama Norvēģijas Darba inspekcijā www.arbeidstilsynet.no 10
Virsstundu darbs un transporta izdevumi Darba likumā, darba līgumā un koplīgumā ir minēt darba stundu daudzums, kādu darba ņēmējs drīkst nostrādāt dienā un nedēļā. Par darbu, kas pārsniedz 9 stundas dienā un 40 stundas nedēļā tev pienākas 40% virsstundu piemaksa no stundas likmes. Par darbu, kas tiek veikts laika posmā starp plkst. 21.00 un 06.00 un par darbu svētdienās un svētku dienās tev pienākas 100% piemaksa. Darba devējam ir jāseko līdzi tavām darba stundām, lai netiktu veikts virsstundu darbs. Virsstundu darbs ir pieļaujams tikai ārkārtas situācijās un uz neilgu laika posmu. Tu vari prasīt braukšanas un dzīvesvietas izdevumu segšanu gadījumos, kad tu tiec nosūtīts darbā uz citu vietu, kur nepieciešams arī pārnakšņot. Gadījumos, kad tiec sūtīts komandējumā uz Norvēģiju no firmas, kura reģistrēta Latvijā, ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai jābūt atrunātai darba līgumā. Darba devēja pienākums ir rūpēties par darba drēbēm, aizsardzības priekšmetiem un pienācīgām pusdienu telpām, garderobēm un sanitārajām telpām. Ir svarīgi apzināties, ka, attiecībā uz darba laiku, Norvēģijā pastāv stingri likumi. Ja tu strādā vairāk, kā pamatdarba laiku, tas var tev radīt problēmas brīdī, kad varas iestādes izvērtēs iespēju atjaunot tavu uzturēšanās atļauju. Nodibini kontaktus ar vietējo arodbiedrību, lai iegūtu vairāk informācijas par likumiem, kas ir spēkā šajā sakarā. Ja jūs esat kādas Norvēģijas arodbiedrības biedrs, un ja uzņēmumā, kurā strādājat ir noslēgts koplīgums, tad jums ir tādas pašas tiesības un priekšrocības, kā visiem pārējiem uzņēmuma darbiniekiem, piemēram, apmaksātas brīvdienas. Norvēģijā svētdienas un valsts svētki ir ar likumu noteiktas brīvdienas 1.maijs un 17. maijs Norvēģijā ir valsts svētki, un šajās dienās jums ir tiesības uz pilnībā apmaksātu brīvdienu. 11
Nodokļi: Mēs gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka Norvēģijā darbojas cita nodokļu iemaksas sistēma nekā Latvijā. Norvēģijā ir jāveic nodokļu maksājumi valstij, vietējai pašvaldībai un sociālās apdrošināšanas sistēmai. Ierodoties Norvēģijā darba nolūkos, ir jāreģistrējas Nodokļu institūcijas (Skatteetaten) birojā un jāsaņem nodokļu karte (skattekort). Norvēģijā nodokļu maksājumu apmērs ir atkarīgs no darba algas lieluma un nodokļu atlaižu lieluma. Parasti nodokļu maksājumi ir apmēram 35% no Jūsu bruto algas. Darba līgums līdz 6 mēnešiem: Ja strādāsiet Norvēģijā ne ilgāk par 6 mēnešiem, algai tiks piemēroti speciāli nodokļu noteikumi un individuālas nodokļu likmes. Plašāku informāciju par nodokļu sistēmu jautājiet vietējā nodokļu birojā. Darba līgums uz laiku, kurš pārsniedz 6 mēnešus: Ja Jūs strādāsiet Norvēģijā laika periodu, kurš pārsniedz 6 mēnešus, tad Jūsu algai tiks piemērota nodokļa progresīvā likme, tāda pati kā Norvēģijas iedzīvotājiem. Noslēdzoties kalendārajam gadam, Jums Norvēģijas nodokļu institūcijā būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Plašāka informācija par Norvēģijas nodokļu sistēmu atrodama vietnē: www.taxnorway.no Norvēģijā darba devēja pienākums ir atvilkt no tavas algas priekšapmaksas nodokli un iemaksāt to ieņēmuma dienestam. Bet, ja darba devējs to neizdara, prasība par šo nodokļu iemaksu var tikt vērsta pret tevi kā algas saņēmēju. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par to, lai tu katru mēnesi saņemtu algas lapiņas, kā arī saglabāt tās, jo tās kalpo kā dokumentācija tam, ka darba devējs ir atvilcis nodokli no tavas algas (tam ir jābūt norādītam tavā algas lapiņā). Norvēģu nodokļu iestādes sadarbojas ar citām valstīm, lai piedzītu šādus nodokļus, tāpēc tas nepalīdzēs, ja tu vienkārši aizbrauksi prom uz savu mītnes zemi un vairs neatgriezies atpakaļ. Tad tu vienkārši saņemsi rēķinu par neiemaksātiem nodokļiem no nodokļu iestādēm Latvijā. 12
Svarīgas lietas, par kurām tev jārūpējas pašam: Svarīgākais, ko tu vari darīt pats, ir rūpēties par to, lai tev būtu rakstisks darba līgums, lai tu regulāri saņemtu algas lapiņas un apstiprinātas darba uzskaites lapas vai arī cita veida rakstisku pārskatu par to, cik daudz stundas tu esi strādājis, kad un kur. Nonākot konfliktā ar darba devēju, tie ir tavi vienīgie pierādījumi, ar kuriem Tu vari vērsties pret darba devēju tiesā. Nepiekrīti sava darba devēja piedāvājumam reģistrēt tevi kā individuālo uzņēmēju! Aizvien biežāk ārzemju darba ņēmēji tiek piemānīti, kārdināti vai piespiesti piereģistrēties kā individuālie uzņēmēji. Šādā veidā darba devēji mēģina apiet pamatstandartus, kurus arodbiedrības ir panākušas, ieviešot tarifu vienošanās nozarē. Būt savas firmas īpašniekam varbūt izklausās kārdinoši, bet tas var izrādīties bīstams slazds. Kā individuālajam uzņēmējam tev ir jāmaksā MVA nodoklis (pievienotās vērtības nodoklis, MVA, moms), kā arī priekšapmaksas nodoklis un darba devējam attiecībā uz tevi vairs nav jāpilda tie pienākumi, kādi viņam būtu, ja jūsu starpā pastāvētu darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Tas nozīmē, ka tu neesi apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba vietā, no tevis var pieprasīt atbildību par sabojātiem materiāliem un darbarīkiem, kā arī tev nav tiesību: pieprasīt atvaļinājuma naudu, samaksu par virsstundu darbu, slimības naudu. Visas šīs prasības darba devējam ir jāpilda tikai tad, ja viņam ar tevi ir noslēgts rakstisks darba līgums. Savukārt kā individuālais uzņēmējs tu saņemsi slimības naudu tikai pēc 16 dienām un tikai 65% apmērā, salīdzinoši ar 100% slimības naudu, uz kuru tev ir tiesības kā darba ņēmējam. Īsi sakot: tava situācija būs daudz nestabilāka un «priekšrocības» kā individuālajam uzņēmējam var kļūt par traucēkļiem. Bezalgas atvaļinājums Bezalgas atvaļinājums var tikt piešķirts dažādu iemeslu dēļ. Šis process tiek regulēts, balstoties uz likumu par algas izmaksas atbildību bezalgas atvaļinājuma laikā. Šis likums nosaka, ka darba devējam ir pienākums maksāt algu bezalgas atvaļinājuma pirmajā daļā par periodu, kurā darba ņēmējiem ir tiesības saņemt dienas naudas pabalstu, un kad atkal stājas spēkā darba devēja algas izmaksas atbildība. 13
Darba devēja kā atbildīgā maksātāja periods sākas no pirmās dienas, uz kuru attiecas bezalgas atvaļinājums. Darba devēja, kā atbildīgā maksātāja periods ilgst: a) 5 darbadienas 100% bezalgas atvaļinājuma gadījumā vai arī ar vismaz 40% darbalaika samazināšanu; b) 15 darbadienas ar mazāk kā 40% darbalaika samazināšanu. Pēc darba devēja kā atbildīgā maksātāja perioda beigām darba ņēmējam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu (dienas naudu), izņemot trīs pirmās dienas, kurās netiek saņemts nekas. Darba devējam, lai izmatotu savas tiesības sūtīt darbinieku bezalgas atvaļinājumā, jābrīdina darbinieks par to 14 dienas iepriekš. Šajās 14 dienās darbiniekam ir pienākums strādāt un uzņēmumam ir pienākums maksāt darba ņēmējam algu par darbu. Turklāt uzņēmumam ir pienākums maksāt algu pēc punkta a vai b darba devēja periodā. Darba ņēmējs bezalgas atvaļinājuma laikā netiek atlaists no darba. Vispārējā tarifu līgumā ir teikts: «Darbinieki, kas nosūtīti bezalgas atvaļinājumā, joprojām ir piesaistīti uzņēmumam ar tiesībām un pienākumu atsākt darbu, kamēr vien viņi netiek formāli atbrīvoti». Darba uzteikums Svarīgākie nosacījumi darba uzteikumam ir sekojoši: Situācijas izskaidrošana darba ņēmējam pirms lēmuma pieņemšanas par darba uzteikšanu Pirms darba devējs pieņem lēmumu par darba uzteikšanu, šis jautājums, cik tas ir praktiski iespējams, ir jāapspriež ar darba ņēmējiem un viņu izvirzītajām uzticības personām (arodbiedrību), ja vien darba ņēmējam pašam pret to nav nekas iebilstams. Uzteikuma termiņi Ja vien nav noslēgta cita veida rakstiska vai arī tarifu vienošanās, spēkā ir abpusējs uzteikuma periods viena mēneša garumā. Pirms uzteikums ir kļuvis par faktu, iespējams noslēgt vienošanos starp darba devēju un darbinieku uzticības personu (arodbiedrību) par īsāku uzteikuma periodu uzņēmumos, kuros noslēgta tarifu vienošanās. Uzteikuma formālās prasības: Uzteikumam jābūt rakstiskā formā. Uzteikums no darba devēja puses jāiesniedz darbiniekam personīgi vai arī jānosūta ierakstītā vēstulē uz darbinieka norādīto adresi. Uzteikums tiek uzskatīts par notikušu faktu tad, kad tas ir nonācis pie darbinieka. Uzteikumā jābūt iekļautai sekojošai informācijai par: darbinieka tiesībām pieprasīt pārrunas un iesniegt prasību tiesā 14
Rīcība pēc nodarbinātības perioda beigām: Ja jūs strādājat, kādā no Norvēģijas uzņēmumiem un jūsu darba attiecības tiek pārtrauktas, tiek piemēroti Norvēģijas likumi par darba attiecību izbeigšanu. Par darba attiecību izbeigšanu darba devējam ir rakstveidā jāpaziņo darba ņēmējam. Uzteikuma termiņš parasti ir viens kalendārais mēnesis no brīža, kad saņemts paziņojums par darba attiecību izbeigšanu. Ja jūs esat pieņemts darbā uz pārbaudes laiku, un vienošanās par to ir noslēgta rakstveidā, uzteikuma termiņš ir 14 dienas. Kad darba attiecības tiek izbeigtas, jums ir jāapmeklē iestādes un jāsaņem visi dokumenti un izziņas, kas liecina par legālu nodarbinātību un saņemtajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem Norvēģijā: No sava darba devēja un nodokļu institūcijas birojā jāsaņem dokumenti par valstī nostrādāto periodu un samaksāto ienākumu nodokli; Norvēģijas Nodarbinātības dienestā jāsaņem U1 dokuments par Norvēģijas nodarbinātības periodu; Norvēģijas sociālās apdrošināšanas institūcijā (NAV) vēlams saņemt dokumentus vai izziņas par Norvēģijā saņemtajiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un šo pabalstu apmēru un izmaksas ilgumu, piemēram, par bērna kopšanas vai ģimenes pabalstu. Norvēģijas Nodarbinātības dienestā jāsaņem U2 dokuments, ja jums Norvēģijā ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un vēlaties to eksportēt uz citu ES/EEZ valsti, piemēram, Latviju. Svarīgi! Ja pēc nodarbinātības perioda beigām vēlaties pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu, tad pabalsts ir jāpieprasa pēdējā nodarbinātības valstī, t.i., Norvēģijā). 15
Rīcība atgriežoties Latvijā Jāreģistrējas pašvaldībā un jādeklarē sava dzīvesvieta, ja uzturēšanās ārvalstīs ir bijusi ilgāka par sešiem mēnešiem; Septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Norvēģijas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā un jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā U2 dokuments, ja meklējot darbu Latvijā vēlaties turpināt saņemt Norvēģijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu; Jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ir vēlēšanās saņemt palīdzību darba atrašanā; Jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā U1 dokuments, ja ir nepieciešams apliecināt savu Norvēģijas nodarbinātības periodu; Jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā dokumenti vai izziņas par Norvēģijā piešķirtajiem bērna kopšanas vai ģimenes pabalstiem, ja turpmāk vēlaties pieteikties uz kādu no minētajiem pabalstiem Latvijā; Līdz 1.aprīlim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu un dokumenti par Norvēģijā samaksātajiem nodokļiem, ja esat Latvijas nodokļu rezidents un Norvēģijā ir gūti ienākumi. 16
Vairāk informācijas: Latvijas Celtnieku arodbiedrība Norvēģijas Celtnieku arodbiedrība Fellesforbundet www.lca.lv www.fellesforbundet.no 17