BTA Insurance Company SE. Finanšu pārskats par gadu, kas noslēdzās gada 31. decembrī

Transkript

1 BTA Insurance Company SE Finanšu pārskats par gadu, kas noslēdzās gada 31. decembrī

2 "BTA INSURANCE COMPANY SEn FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Saturs Ipp. Informacija par Sabiedrlbu Vadlbas zii,lojums PaziQojums par vadibas atbildlbu Finan~u parskati: Visaptvero o ienakumu parskats Parskats par finan~u stavokli Naudas plosmas parskats Akcionaru pa~u kapitala izmaii,lu parskats Finan~u parskata pielikums Revidentu zir,lojums

3 "BTA INSURANCE COMPANYSE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KASNOSLEDzAS GADA 31. DECEMBKi In{ormlicija par Sabiedrfbu SabiedrTbas nosaukums SabiedrTbas juridiskais statuss Registracijas Nr., vieta un datums Adrese SabiedrTbas Valdes locekji un to ieqemamais amats SabiedrTbas Padomes locekli un to ieqemamais amats BTA Insurance Company SE Eiropas komercsabiedrlba I 59840, registreta gada Riga, Latvija ka apdrosinasanas akciju sabiedrlba Kr. Valdemara 63, Riga, Latvija Janis Lucaus - Valdes priekssedetiijs Dita Daukste - Valdes locekle Oskars Hartmanis - Valdes loceklis Andrejs Skroderis- Valdes loceklis lldz Gints Dandzbergs - Padomes priekssedetajs Pauls Dandzbergs - Padomes priekssedetaja vietnieks Marts Dandzbergs - Padomes priekssedetaja vietnieks Andrejs Galanders - Padomes loceklis Agris Dambenieks - Padomes loceklis Parskata gads Revidenti KPMG Baltics SIA Vesetas iela 7 Riga, Latvija, LV-J013 Licence Nr. 55 3

4 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Vadfbas zi/)ojums gada BT A (turpmak teksta - SabiedrIba) Val de tas jaunaja sastava: valdes priekssedetajs Janis Lucaus, valdes locekli, Dita Daukste, Oskars Hartmanis un Andrejs Skroderis (IIdz ), merl}tiecigi stradaja pie izvirzito uzdevumu izpildes. Valde par galvenajiem izaicinajumiem uzskatfja SabiedrIbas veiksmigas darbtbas talaku attlsttsanu Latvija un arvalstu tirgos, ka ari apdrosinasanas pakalpojumu un ieksejo biznesa procesu pilnveidosanu, vienkarsojot administrativas proceduras, kas tadejadi klientiem paatrinas un atvieglos pakalpojumu iegadi un atlidzibu saf,lemsanu gada SabiedrIba, ka bija planots, palielinaja darbibas apjomus atbilstosi tirgus situacijas izmaif,lam, klustot par treso vadoso apdrosinataju Baltija pec klientu skaita, parakstito bruto premiju un risku paraksttsanas rezultata ar bruto parakstito premiju apjoma pieaugumu 12% apmera, ka ari turpinaja izaugsmi un attlstibu Eiropas tirgu pec bruto parakstito premiju rezultata un ar augstako (virs videja) risku parakstisanas rezultatu. SabiedrTbas uzmanibas centra bija rentabilitate - tika planots sasniegt 96% kombineto izdevumu raditaju (combined ratio), pozitivu tehnisko rezultatu visos apdrosinasanas veidos gada izdevas sasniegt 95,4% kombineto izdevumu attiecibu un uzlabot tehnisko rezultatu bez ieguldijumu darbibas rezultata par 149%, butiski lizlabojot so riiditajll vairakos nozimigos apdrosinasanas veidos gads tika veltits klientu apkalposanas lizlabosanai ertuma un iitruma zit;la, realizejot projektus, kuru rezultata butiski tika pilnveidota distances apkalposana,,24/7" rezima. Butiskakais, uz klientu apkalposanu verstais projekts, tika veiksmigi realizets atiidzibu lietu regulesana, ka rezultata, izmantojot visus iespejamos distances sazif,las kanalus, apdrosinasanas atlidztbas Iietas var tikt pieteiktas un noreguletas IIdz lemuma pief,lemsanai attiecigas dienas vai pat telefona sarunas laika. RezuItati ir parsniegusi cereto: gada SabiedrIbas Klientu atbalsta dienesta attalinati tika registreti 52% no kopeja pieteikumu skaita: 67% no visiem saf,lemtajiem KASKO apdrosinasanas atlidzibu pieteikumiem, 42% no visiem saf,lemtajiem OCTA apdrosinasanas atltdzibu pieteikumiem un 64% no visiem Sat;1emtajiem Ipasuma apdrosinasanas atlidztbu pieteikumiem. Paraleli straujajai distances kanalu izaugsmei Baltija, SabiedrIba ir saglabajusi vadoso lomu ari klientu apkalposanai klatiene - SabiedrIbai ir visplasakais filialu tikls Latvija un viens no plasakajiem ari Lietuva. Klientu segmentesanas modelis ir lavis saglabat SabiedrIbas vadosas poztcijas Latvija, palielinat pardosanas apjomu korporativo klientu segmenta (+5,6% pieaugums bruto parakstito premiju apjoma), bruto parakstito premijll pieaugumll starpniecibas kanalos (+ 15,7%), noturot stabilu pardosanas rezllltatu Latvijas regionos (+8,3% pieallgums brllto parakstito premiju apjoma). Apgastot jaunieviestas IT tehnologijas art administrativo procesu parvaldiba, SabiedrIba aizsaka ieksejo procesu optimizesanu, pec iespejas atsakoties no manualam darbibam, aizstajot tas ar elektronisku darbplusmu organizaciju, ka rezultata bruto paraksttto premiju apjoms uz vienu darbinieku, saitdzinot ar gadu, ir pieaudzis par 15%. Vairaku IT sistemu risinajumu nomaif,la un pilnveidosana lavusi uzf,lemumam ar nebatiskiem izdevumiem pievienoties vienotai Eiropas valutai - euro. Pareja no Latvijas latiem uz euro tika veikta, stingri ieverojot normativo aktu prastbas, planotos termif,lus un ieklaujoties atveletaja budzeta. Mineta pareja uz euro ir fundamentals solis SabiedrTbas Grupas uzi;1emumu integritates nodrosinasana un batisks pienesums art citam BTA operacijam Eiropa. SabiedrIba gada, tapat ka ITdz sim, Iielu uzmantbu veltijusi darbinieku un sadarbtbas partneru izglitosanai, paredzot apmacibu programmas klatiene un e-apmaciba. 85% no darbinieku kopskaita 2013.gada laika ir apguvusi dazadas papildu apmactbu programmas pilnveidojot savas zinasanas. SabiedrIbas kvalitates standartu garante sistematiska pardeveju eksaminacija, kas minimize pielauto kludu risku. Izveletas personal a politikas veiksmtgumu apliecina fakts, ka personala atlases uzf,lemuma "CV - Online" veiktaja aptauja "Latvijas labako darba deveju TOP 50" SabiedrIba tika ieklauta gada 50 labako Latvijas darba devejll saraksta un, tap at ka gada personal a atlases uzi;1emuma "WorkingDay Latvia" aptauja, tika atztta par labako darba devejll apdrosinasanas nozare. Finansu nozares uzi;1emumu vida SabiedrTba ierindota ka septitais labakais darba devejs. 4

5 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU P ARsKATI PAR GADU, KAS NOSL DZAS GADA 31. DECEMBRl Vadfbas zi/;lojums SabiedrTba gada paraksttja brute apdrosinasanas premijas 112,2 miljonu latu apmera, kas ir par 12,1 miljoniem latu jeb 12,1% vairak neka gada. Bruto apdrosinasanas atltdztbas BTA gada izmaksaja 54,3 miljonus latu, kas ir par 4,9 miljoniem latu jeb 10% vairak neka gada. Neskatoties uz visnotal sareigttiem tirgus apstakliem un stvu konkurenci Baltijas un Eiropas apdrosinasanas tirgos, art gada SabiedrTba turpinaja uzradtt stabili augstus finansu rezultatus un pastavtgi ir starp pelnosajam apdrosinasanas sabiedrtbam Latvija. BTA grupas pell}a pinns nodoklu nomaksas gada sasniegusi 4,5 miljonu latu gada SabiedrTba ir nodrosinajusi izaugsmi Baltijas tirgu (13% pieaugumu brute paraksttto premiju apjoma), ka art citos Eiropas SavienTbas tirgos (10% pieaugumu bruto paraksttto premiju apjoma), un registreja filial i Francija, ka art sal}ema atlauju gada janvart registret filiali Polija. Kopuma SabiedrTbai LIZ gada beigam bija registretas piecas filiales - Lietllva, Igaunija, Vacija, Lie1britanija un Francija. AtzTstot SabiedrTbas izallgsmi lin atttsttbu, starptautiska allditoru kompanija "Deloitte" ierindoja SabiedrTbu Centraleiropas lielako apdrosinasanas kompaniju TOP 50 (pec bruto paraksttto apdrosinasanas premiju apjoma gada). Procentuali lielakais BT A paraksttto apdrosinasanas premiju pieaugums gada, saiidzinot ar gadu, bija nelaimes gadtjumu apdrosinasana (+ 23,9%), sauszemes transportltdzeklu apdrosinasana jeb KASKO (+ 21,5%) un Tpasumu apdrosinasana (+18,8%). Tapat butisks pieaugums BTA paraksttto apdrosinasanas premiju apjoma gada sasniegts art visparejas civiltiesiskas atbildtbas apdrosinasana (+ 12,7%), sauszemes transportltdzeklu Tpasnieku civiltiesiskas atbildtbas apdrosinasanas veida (+ 12,5%) un ce!ojumu apdrosinasana (+ 11,5%). Procentuali vislielakais bruto izmaksato atltdztbu pieaugums gada, saiidzinot ar gadu, bija veselibas apdrosinasana - izmaksatas atlidztbas 5,7 miljonu latu apmera, kas ir par 36,7% vairak neka gada. AtlTdzTbu izmaksu pieaugums veseltbas apdrosinasana saisttts ar valsts apmaksato pakalpojumu nepieejamtbu, ka rezultata arvien biezak iedztvotaji izmanto maksas specialistu pakalpojumus. Izmaksato bruto atltdztbu apmers pieaudzis art sauszemes transporta apdrosinasanajeb KASKO (+15,6%), sauszemes transportlfdzeklu Tpasnieku civiltiesiskas atbildtbas apdrosinasanas veida (+11,3%). JaatzTst, ka pern visa gada garuma saglabajas celu satiksmes negadtjumu skaita pieauguma tendence, turklat pieaug tiesi smagu celu satiksmes negadtjumu skaits, kas izraisa art atltdztbas IfmeQa pieaugumu transportiidzekiu apdrosinasanas veidos. Bruto tehnisko rezervju summa gada beigas ir sasniegusi 99,3 miljonus latu. Neto tehniskas rezerves ir 94,5 miljoni latu. SabiedrTbas pasu kapiuila apmers, saltdzinot ar ieprieksejo gadu, ir palielinajies par 4.0% un gada 31. decembrt sasniedza 33,3 miljonus 1atu. SabiedrTbas kopejais kapita1s, rezerves un saisttbas veido 144,3 miljonu latu, kas ir par 9,5% vairak neka iepriekseja parskata perioda. Tapat sabiedrtba konsekventi izpilda likumdosanas noteiktos maksatspejas normas izpildes radttajus. Uz 2013.gada gada beigam sie radttaji parsniedza noteiktas prastbas par 30%. SabiedrTbas cedetas parapdrosinasanas politika gada nay butiski maintjusies un ir saglabata gan parapdrosinasanas ITgumu struktara, gan galvenie sadarbtbas partneri. SabiedrTba ir palielinajusi pasas tureta riska datu, l)emot vera bilances riidttaju, pasas ITdzeklu apjoma attisttbu un parapdrosinasanas tirgos valdosas tendences. Tapat ka ieprieksejos gados, riski, galvenokart, tiek nodoti parapdrosinasanas sabiedrtbam ar A grupas kredttu reitingiem gads ir bijis veiksmtgs art ieguldtjumu atdeves zil)a. Parskata gada SabiedrTba nemaintja konservattvo pieeju investtciju politikai, pamata izmantojot zema riska akttvus. Procentu likmju zema ITmel)a un kredtta riska premiju samazinasanas tendencu de), investtciju pelf,las apmers ir bijis mazaks, saltdzinot ar ieprieksejo gadu. Savos nakotnes pianos SabiedrTba ir ieklavusi risku vadtbas pilnveides turpinasanu, atsevis~i fokusejoties uz 8altijas un citu Eiropas valstu risku vadtbu. Tapat tiks turpinats darbs pie kapitala modela izstrades, parvaldtbas sistemas pilnveidosanas, kas nepieciesams, lai nodrosinatu SabiedrTbas stabilitati un darbtbas caurskatam Tbu. 5

6 "BTA INSURANCE COMPANY SEn FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Vadfbas zb;lojums l;-j'emot vera planoto SabiedrTbas atttsttbu Valde rekomende stiprinat kapitala bazi un atstat Sabiedrwas rtctba ITdz 50% no parskata gada pelqas. Sabiedrwa sava darbtba ir paklauta dazada veida finansu riskiem. Ikdienas darbtba notiek akttva un sistematiska riska vadtbas politikas realizacija, kas aptver gan apdrosinasanas riskus, gan riskus, kuri izriet no SabiedrTbas iegujdtjumu darbtbas. Apdrosinasanas risku parvaldes un kontroles funkcijas tiek realizetas ar apdrosinasanas risku paraksttsanas metodikam, parakstamo riska limitu noteiksanu un parapdrosinasanas politiku. Riski saisttba ar SabiedrTbas veiktajam investtcijam tiek kontroleti saskaqa ar SabiedrTbas pieqemto investtciju politiku. SabiedrTbas investtciju politika nosaka ierobezojumus attiectba uz dartjumiem ar vienu dartjumu partneri, ka art ierobezojumus attiectba uz sabiedrtbas iegadato parada vertspaptru kredttreitingiem. Likviditates risks tiek mazinats, ieguldot augsti likvtdos finansu instrumentos. Tirgus riski iekjauj procentu likmju risku, cenas risku un valutu risku. Lai vadttu procentu likmju riskus, tiek veikts ieguldtjuma portfe!a duracijas apre~ins un apre~inats juttgums sakara ar procentu likmju izmaiqam. Parskata gada laika SabiedrTba ir izpildtjusi Komerclikuma prastbas un citas saistosas likumdosanas prastbas. SabiedrTba turpinas sadarbtbu ar apdrosinasanas sektoru regulejoso instituciju, Latvijas finansu tirgus uzraugu - Finansu un kapitala tirgus komisiju (FKTK) gan sava ikdienas darbtba, gan Solvency II kapitala modela apstiprinasanas jautajumos, gan citos jautajumos saisttba ar Solvency II normu speka stasanos, piemeram, uzqemuma parvaldtbas sistema, iekseja modela validacija, datu kvalitate u. c. Pec parskata gada beigam nay bijis notikumu, kas, pec SabiedrTbas Valdes domam, batiski varetu ietekmet parskata gada rezultatus. SabiedrTbas Valdes un Padomes varda velamies pateikties visiem darbiniekiem par ieguldtto darbu un musu klientiem un sadarbtbas partneriem par izradtto uzticesanos un lojalitati. Ar smu atbalstu SabiedrTba turpinas stabili atttsttties, kas nodrosinas labaku pakalpojumu klastu musu klientiem. NoveJam visiem panakumus turpmakaja darbtba! Valdes un padomes varda: Janis Lucaus Valdes prielcisedeliijs - 6

7 "BTA INSURANCE COMPANY SEn FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Pazi/;lOjums par vadfbas atbildfbu gada 31. decembrt SabiedrTbu vadtja BTA Insurance Company SE Valde trts loceklu sastava. Par SabiedrTba notiekosajiem procesiem vadtba regulari informeja Padomi un sniedza visus nepieciesamos paskaidrojumus. VadTba uzt;1emas atbildtbu par gramatvedtbas uzskaites kartosanu, dartjumu iegramatosanas atbilstibu gramatvedtbu regulejosajam normam, par SabiedrIbas lidzeklu saglabasanu, ka ari par krapsanas un citas negodigas ricibas noversanu. SabiedrIbas vadiba uzt;1emas atbildibu par SabiedrIbas gada finansu parskatu, kas sagatavots saskat;1a ar Eiropas SavienIba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finansu parskatu standartiem (SFPS) un kas patiesi atspogulo BT A Insurance Company SE darbibas finansu rezuitatus un naudas pliismu laika po sma no gada 1. janvara IIdz gada 31. decembrim, ka ari tas finansu stavokli gada 31. decembri. SabiedrIbas vadtba apstiprina, ka SabiedrIbas finansu parskati par gadu ir sagatavoti saskat;1a ar speka esoso normativo aktu un Finansu un kapitala tirgus komisijas un Eiropas SavienIba piet;1emto SFPS prasibam. SabiedrTbas finansu parskati par gadu ir sagatavoti, balstoties uz vadibas piesardzigiem lemumiem un piel).emumiem. VadIba apstiprina, ka ir ieverotas Latvijas Republikas likumdosanas prasibas un citu ES valstu saistosas likumdosanas prasmas, un ka SabiedrTbas finansu parskati ir sagatavoti saskat;1a ar darbibas turpinasanas principu. VadIbai nay zinami nekadi svarigi notikumi pec parskata gada beigam, kas nay atspoguloti sajos finansu parskatos un kas var biitiski ietekmet turpmako apdrosinasanas sabiedribas darbibu un gada parskata novertejumu. Janis Lucaus Valdes priekssedetiijs ~(jz be f'gs Padomes priekssedetiijs 7

8 "BTA INSURANCE COMPANY SEn FINAN8U PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRI Visaptveroso ieniikumu piirskats Par gadu, kas nosledzas gada 31. decembrr Nopelnrtas premijas Parakstrtas premijas Pielikums Bruto parakstltiis premijas Parapdrosinataja dala parakstitajas premijas 5,24 (5 379) (6209) Izmail}as nenopelnrto premiju un neparedzeto risku tehniskajas rezerves Neto parakstttlis premijas Bruto izmail,1as 7 (5 130) (5 448) Parapdrosinataju dala 7,24 (87) 92 Izmaif)as neto nenopeintto premiju un neparedzeto risku tehniskajlls rezerves 7 (5217) (5356) Piekritusas atlidzrbu prastbas, neto Izmaksatils atlldzrbas, neto Neto nopelnttlis premijas Citi tehniskie ienakumi, neto Bruto izmaksatas atltdzibu prasibas 9 (54344) (49375) Izmaksatas atltdztbu prastbas 9 (53 187) (49601) AtlTdzTbu noregulesanas izdevumi 9 (4106) (3 415) AtgUto zaudejumu summas Parapdrosinataja dala izmaksihajas atitdztbu prastbiis 9, Neto izmakslltlls apdrosinllsanas atitdzrbas 9 (53362) (47356) lzmail}as atlikto apdrosinlisanas atlidzlbu prastbu tehniskajli rezerve Izmail}as bruto atlikto apdrosinasanas atltdztbu prasibu tehniskaja rezerve 10 (5 844) (3 134) Parapdrosinataju dala 10,24 (2697) (2 748) Izmaif)as neto atlikto apdrosinllsanas atitdztbu prasrbu tehniskajll rezerve 10 (8541) (5882) DarbIbas izdevumi / ienakumi Neto piekrituslis atlidzlbu prasrbas 11 (61903) (53238) Klientu piesaismanas izdevumi 12 (20056) (19 167) IzmaiQas atliktajos klientu piesaismanas izdevumos Administracijas izdevumi 14 (14619) (14 122) PamatITdzeklu un nematerialo akttvu nolietojums 25,26,27 (982) (793) Parapdrosinasanas komisiju ienakumi, neto 15, IzmaiQas nenopelnttaja parapdrosinasanas komisijas nauda 16,24 43 (21) Pielikums no 14. ITdz 78. lapai ir neatqemama so finansu parskatu sastavdala. Neto darbibas izdevumi (34291) (32383) Citi tehniskie izdevumi, neto 17 (2 161) (1 546) 8

9 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATl PAR GADU, KAS NOSLEDZAS GADA 31. DECEMBRl Visaptveroso ieniikumu piirskats Pielikums Ieguldljumu parvaldes izmaksas 18 Procentu un dividenzu ienakumi 19 PelQa no patiesaja vertiba novertetiem finansu aktlviem un saisubam ar atspogulojumu pelqas vai zaudejumu aprel;<ina, neto 20 Pell,la!(zaudejumi) no svarstlbam arvalstu vawtu kursos Ieguldljumu Ipasumu, zemes gabalu un eku vertibas samazinajums 26 Zaudejumi no vertlbas samazinasanas 21 Citi ienakumilizdevumi, neto 22 PellJa pirms nodoklu aprej.<inasanas UZQemumu ienakuma nodoklis 23 Parskata gada neto pellja Parejie visaptverosie ienakumi Postel}i, kuri nekad netiks parcelti uz pejl}as va; zaudejumu apre/,(inu Zemes gabalu un eku parvertesana 23,26 Atlikta nodokla ietekme uz zemes un eku parvertesanas rezultatu 23,26 Izmail,las izlidzinasanas rezerve 17 Parejie visaptverosie ienakumi parskata gada Visaptverosie ienakumi parskata gada kopa (67) (89) (301) 560 (223) (715) (503) (210) (86) (326) (889) (35) Pielikums no 14. Iidz 78. lapai ir neatl,lemama so finansu parskatu sastavdala. Janis Lucaus Valdes prielcisedetiijs Gfn~s Padomes prielcisedetiijs 9

10 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Piirskats par finansu stiivokli AktTvi Pielikums Zemes gabali un ekas PamatlIdzekli Nemateriillie ieguldijumi IeguldIjumu Tpa umi Parejie i1gtermioa aktivi 10 Finansu ieguldiiumi Patiesajil vertibil novertetie ieguldljumi ar atspogulojumu pelqas vai zaudejumu apre\,<ina Akcijas un citi vertspaptri ar nefiksetu ienakumu Parada vertspaptri un citi vertspaptri ar fiksetu ienakumu Patiesaja verttm novertetie iegu/dtjumi ar atspogujojumu pej1}as va; zaudejumu apre/fina kopa Pardosanai pieejami finansu akttvi NoguldIjumi kreditiestildes Finansu ieguldljumi kopil KredTti un debitoru paradi KredTti Hipotekarie kredtti Citi aizdevumi lzsniegtie kredtti kopa Debitoru paradi Debitori no tidas apdrosinilsanas operiicijam ApdroSinajuma oemeju debitoru paradi Starpnieki Kopa debitori no tiesas apdrosinasanas operacijam ParapdroSinManas debitori Parej ie debitori Ienakuma nodokla parmaksa Debitoru parodi kopa KredIti un debitoru paradi kopa Uzkratie ienakumi un nilkamo periodu izdevumi Atliktie klientu piesaisttsanas izdevumi Parejie uzkratie ienakumi un nakamo periodu izdevumi Kopil uzkratie ienakumi un nilkamo periodu izdevumi Parapdrosinilsanas IIgumi ParapdroSinataja dala nenopelntto premiju tehniskaja rezerves 7 I ParapdroSinataja dala atlikto atltdztbu prasibu tehniskajas rezerves Parapdrosinasanas IIgumu akttvi kopa Atlikta nodokla aktivs Skaidra nauda Kopa aktivi Pielikums no 14. ITdz 78. lapai ir neatoemama ~o finan~u parskatu sastavda\a. 10

11 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 3 I. DECEMBRl Piirskats par finansu stiivokli Pasu kapitals un saisttbas Pasu kapitills Pamatkapitals Akciju emisijas uzcenojums Parvertesanas rezerves IzlIdzinasanas rezerve Rezerves kapitals un parejas rezerves Nesadalrta pe\t;ta: Ieprieksejo gadu nesadaltta pe\t;ta Parskata gada pe\t;ta Pasu kapitals kopil SaistIbas Tehniskas rezerves Nenopelnrto premiju un neparedzeto risku tehniska rezerve Atlikto atirdztbu prastbu rezerves Tehniskas rezerves kopa Kreditori Kreditori no ties as apdrosinasanas operacijam Apdrosinajuma t;temejiem atgriezamas summas Starpniekiem maksajamas summas Kopii kreditori no tiesiis apdrosiniisanas operiicijiim Parapdrosinasanas kreditoru paradi Nodok\i un valsts socialiis apdrosinganas obligatas iemaksas Parejie kreditori Atlikta nodokla saistibas Uzkrajumi Uzkratie izdevumi un nakamo periodu ienilkumi NenopelnTtie parapdrosinasanas komisijas ienakumi SaistTbas kopa Kopa pasu kapitills un saistibas Kreditori kopa Pielikums Pielikums no 14. ITdz 78. lapai ir r 'a,lqemama so finansu parskatu sastavda\a. 11

12 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Naudas pliismas piirskats Pielikums Naudas plosma no apdrosinllbnas darbibas Tiesaja apdrosinasana saqemtas premijas Tiesaja apdrosinasana izmaksatas apdrosinasanas atlidztbas (57 583) (48 350) SaQemta nauda par nodoto parapdrosinasanu Samaksata nauda par nodoto parapdrosinasanu (5379) (6209) Samaksatie ienakuma nodok\i (308) (476) Obligatie maksajumi 35 (2414) (1 744) Maksajumi darbiniekiem (9778) (7829) Maksajumi starpniekiem (20996) (18026) Pareja samaksata nauda (11 446) (13619) Pareja saqemta nauda Apdrosinasanas darbtbas neto naudas plosma Naudas plosma investtciju darbtbas rezultlltli IeguldTjumu iegade (378438) ( ) leguldljumu pardosana leguldljumu ienakumi SaQemtas dividendes InvestTciju darblbas neto naudas plosma (10509) 192 Naudas plosma finansesanas darbibas rezultata Izmaksatas dividendes (3 000) (2000) Finansesanas darblbas neto naudas plosma (3000) (2000) Naudas un tlls ekvivalentu neto samazinlljums (3649) 8828 Valutas kursu izmail,lu ietekme uz naudu un tlls ekvivalentiem (188} (25) Nauda un tlls ekvivalenti pllrskata gada sllkumll ada beigas Pielikums no 14. IIdz 78. 1apai ir,nesitqe mama so finansu parskatu sastavda\a. Janis Lucaus Valdes priek. sedeliijs 12

13 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATJ PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Pasu kapitiila izmai!lu piirskats Akciju Rezerves emisijas Pilrverte- IzlJdzinl1- kapitills un Pasu Pamat- uzcenoju sanas sanas pilrejils NesadalTtIl kapitills kapitals ms rezerve rezerve rezerves pell)a kopil I Visaptverosie ienakumi kopil Parskata gada pelf)a Parej ie visaptverosie ienakumi Zemes gabalu un eku parvertesanas rezultats Atlikta nodokla ietekme uz zemes un eku parvertesanas rezultatu (35) (35) DarTjumi ar a kcionariem, kas atztti pasu kapitillil Dividendes (2000) (2000) 3I.I Visaptverosie ienakumi kopil Parskata gada pelf)a Parej ie visaptverosie ienakumi Izmaif)as izlrdzinasanas rezerve Darrjumi ar akcionariem, kas atzrti pasu kapitalil Dividendes (3 000) (3000) Pielikums no 14. Irdz 78. lapai ir IlcatQerp'am a so finansu parskatu sastavdala \!?:ad a 17. aprrlr 13

14 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl (1) Vispariga informacija a) Darbibas veids Apdrosinasanas akciju sabiedrtba BT A Insurance Company SE (turpmak teksta "Sabiedrlba") ir Latvijas Republika registreta sabiedrtba. SabiedrTba tika registreta gada RTga, Latvija, ka apdrosinasanas akciju sabiedrtba gada SabiedrIba nomaintja savu juridisko statusu no AS uz SE (Society Europe). Sabiedrlbas centralais birojs atrodas RIga, Kr.Valdemara iela 63. SabiedrTba piedava plasu nedzivibas apdrosinasanas pakalpojumu klastu gan korporativiem klientiem, gan privatpersonam sados apdrosinasanas veidos: sauszemes transporta apdrosinasana (KASKO); obligata sauszemes transporta IIdzeklu Tpasnieku civiltiesiskas atbildiba (OCT A); veselibas apdrosinasana; Tpasuma apdrosinasana pret uguns un dabas stihiju postfjumiem; Ipasuma apdrosinasana pret citiem zaudejumiem; celojumu (paiidztbas) apdrosinasana; visparejas civiltiesiskas atbildibas apdrosinasana; dazadu finansialo risku apdrosinasana; kravu apdrosinasana; nelaimes gadtjumu apdrosinasana; dzelzceja transporta apdrosinasana; kugu apdrosinasana; galvojumu apdrosinasana; kredltu apdrosinasana; sauszemes transporta ltdzekju Ipasnieku civiltiesiskas atbildlbas brivpratiga apdrosinasana; un juridisko risku apdrosinasana. Apdrosinasanas pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot fiiiaju, agentiiru un pardosanas punktu tiklu Latvija, Lietuva, Igaunija, Vacija un vairakas citas ES dalibvalstis. SabiedrIbai ir arvalstu filiales: Igaunijas filiales juridiska adrese ir L65tsa 2B, Tallina 11415; Lietuvas - Verkiu 29-18, Vill)a; Vacijas - Robert-Bosch-Str Dieburg; Lielbritanijas - 3B Westwood House, Greenwood Business Centre, Regent Road, Salford, Manchester, M5 4QH; Francijas - 1 rue Deves, Neuilly sur Seine, Paris, France. Pakalpojumu sniegsana arvalstis (Polija, Spanija, ltalija) tiek nodrosinata ar vietejo apdrosinasanas starpnieku paijdztbu, balstoties uz brivas pakalpojumu sniegsanas un kustibas principu Eiropas SavienIba. Lai turpmak attismu savu darbibu arvalsms, SabiedrIba gada nodibinaja fiiiali Polija. b) Akcionari SabiedrTbas akcionari ir cetras holdinga sabiedrtbas, viena akciju sabiedriba, tris juridiskas personas un viena privatpersona, nevienai no kuram nepieder vairak ka 33% no kapitala. Zil)as par SabiedrIbas akcionariem: Akcionari: Akciju skaits Ieguldijums Akciju skaits Ieguldijums B5 Holding Limited % HTT Holding Company Limited % MDA Holding Limited % Transporta informacijas agentura AS % % B6 Holding Limited % Citas juridiskas personas % Privatpersonas - Latvijas rezidenti % % % % 14

15 "BTA INSURANCECOMPANYSE" FINANSUPARSKATI PARGADU, KASNOSLEDzAS2013. GADA 31. DECEMBRJ (2) Finansu parskatu sagatavosanas pamats (a) Atbilstibas pazir,lojums SabiedrIbas finansu parskati ir sagatavoti saskat;la ar Eiropas SavienIba apstiprinatajiem Starptautiskajiem finansu parskatu standartiem (SFPS). Finansu parskati ir sagatavoti ari saskat;la ar Finansu un kapitala tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, kas bija speka parskata perioda beigu datuma gada 17. aprtlt Val de ir apstiprinajusi sos SabiedrIbas finansu parskatus. Akcionariem ir tiesibas noraidit sos finansu parskatus un pieprasitjaunu finansu parskatu sagatavosanu. (b) Funkcionala un finansu parskatu valiita Finansu parskatos ieklautas sum mas ir uzraditas Latvijas latos, kas ir SabiedrIbas funkcionala valuta. LVL ir piesaistits EUR kops gada l. janvara. Detalizetu informaciju par izmait;lam pee gada 3l. decem bra skatit 50. piezime. Lietuvas filiales funkcionala valuta ir Iiti. Vacijas, Francijas un Igaunijas filialu funkcionala vahlta ir euro. Lielbritanijas filiiiles funkcionala valuta it' sterlit;lu miircit;las. (c) Parskata periods Parskata periods ir 12 menesi no gada 1. janvara ITdz 3l. decem brim. (d) Novertesanas pamats Finansu parskati ir sagatavoti pec aktivu un pasivu sakotnejo izmaksu principa, izt;lemot sadus postej;1us, kas ir noverteti patiesaja vertiba: atvasinatie finansu instt'umenti, citi patiesaja verttba novertetie finansu akttvi vai saistibas ar atspogu!ojumu pelt;las vai zaudejumu apre~ina, pardosanai pieejamie akttvi, patiesaja verttba novertetie ieguldijuma Ipasumi, zeme un ekas, kuras tiek regulari parvertetas, piemerojot, attiecigi, patiesas vertibas un piirvertesanas metodes. Vienadi gramatvedibas uzskaites principi ir piemeroti visiem finansu gadiem, kuri ir uzriiditi saja finansu parskata. (e) Jauni standarti un interpretacijas Vairaki jauni standarti, standartu papildinajumi un interpretacijas stajas speka perioda pee gada l. janvara un tie nay piemeroti, sagatavojot sos konsolidetos finansu parskatus. Turpmak ir aprakstiti standarti un interpretacijas, kas attiecas uz SabiedrIbu. SabiedrIba neplano piemerot sos standartus pirms noteikta laika. (i) 10. SFPS Konsolidetie finansu parskati, 11. SFPS Koplgas struktiiras, 12. SFPS Ieguldijumu cuas sabiedrlbas uzradlsana (2011.). 10. SFPS ievies vienotas kontroles modeli, lai noteiktu, vai ieguldijumi jakonsolide. Tadejadi SabiedrIbai varetu but nepieciesams mainit piet;lemtos lemumus par ieguldijumu konsolidaciju, kas var radit izmait;las so ieguldijumu pasreizeja uzskaite. SabiedrIba neparedz, ka jaunais standarts ietekmes tas finansu parskatus, jo, noveltejot kontroli par pasreizejiem ieguldijumiem saskat;la ar jauna standarta prasibam, nay paredzams, ka mainisies ieprieks izdaritie secinajumi par SabiedrIbas kontroli par tas ieguldijumiem. Saskat;la ar 11. SFPS par galveno faktoru kopigas strukturas veida un attiecigi ar tas uzskaites metodes noteiksana vairs neuzskata kopigas strukturas uzbuvi, kas tomer joprojam ir svarigs apsverums. SabiedrIbas lidzdaltba kopiga darbiba, kas ir struktura, kura pusem ir tiesibas uz akttviem un pienakumi attieciba uz saistibam, tiek uzskaitita, balstoties uz SabiedrIbas dalu sajos aktivos un saisttbas. SabiedrIbas IIdzdalIba kopuzt;lemuma, kas ir struktura, kura pusem ir tiesibas uz neto ~ktiviem, tiek uzskaitita saskaqa ar pasu kapitala metodi. 15

16 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS GADA 31. DECEMBR! SabiedrIba neparedz, ka 11. SFPS biitiski ietekmes finansu parskatus, jo SabiedrIba nay kopigu struktiiru dalibnieks. 12. SFPS ir viena standarta apvienotas informacijas uzradisanas prasibas attieciba uz meitas sabiedribam, asoeietajam sabiedribam un kopigam struktiiram, ka ari nekonsolidetam strukturetam sabiedribam. Iespejams, ka, pirmo reizi piemerojot so standartu, tas raditu biitisku ietekmi uz finansu parskatos atklatas informacijas apjomu. Tomer IIdz standartu piemerosanas datumam SabiedrIba nevar sagatavot analizi par to, ka tie ietekmes finansu parskatus. Sie standarti piemerojami parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai velak, un to agraka piemerosana ir atlauta. (U) 27. SGS (2011.) AtseviSlf,ie jinansu parskati (piemerojami parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvarf vai velak). 27. SGS (2011.) saglaba jau esosas 27. SGS (2008.) gramatvedibas un informaeijas atklasanas prasibas attieeiba uz atsevis~ajiem finansu parskatiem, ietverot dazas nelielas izmait)as. Tapat esosas 28. SGS (2008.) un 31. SGS prasibas attieeiba uz atsevis~ajiem finansu parskatiem ir ietvertas 27. SGS (2011.). Saja standarta vairs netiek apskatits kontroles princips un prasibas attieeiba uz konsolideto finansu parskatu sagatavosanu, kas tagad ir ietvertas 10. SFPS "Konsolidetie finansu parskati". SabiedrIba neparedz, ka sie 27. SGS (2011.) papijdinajumi biitiski ietekmes finansu parskatus, jo to rezultata nay nepieciesamas izmair;tas gramatvedibas uzskaites politika. (iii) 28. SGS (2011.) "Jeguldijumi asoeietajas sabiedrfbiis un kopuzljemumos" (speka parskata periodiem no gada 1.janvara vai pee sf datuma) 28. SGS (2008.) ir veiktas atsevis~as izmaij,1as, kas saistitas ar pardosanai turetam asoeietajam sabiedribam un kopuzr;temumiem un izmair;tam IIdzdalIba asoeietas sabiedribas un kopuzt)emumos. SabiedrIba neparedz, ka papildinajumi saja standarta biitiski ietekmes finansu parskatus, jo tai nay biitisku ieguldijumu asocietas sabiedribas un kopuzryemumos, uz kuriem attiektos sie papijdinajumi. (iv) Papi/dinajumi 32. SGS "Finansu aktfvu un jinansu saistfbu savstarpejais ieskaits" (speka parskata periodiem no gada 1.janvara vai pee sf datuma). Papildinajumi 32. SGS (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvari vai pee si datuma; piemerosana - retrospektiva) skaidro, ka sabiedribai ir pasreizejas juridiski realizejamas tiesibas veikt savstarpejo ieskaitu, ja SIS tiesibas nay atkarigas no iespejama nakotnes notikuma un tas ir realizejamas gan normal as uzryemejdarbibas ietvaros, gan pasas sabiedribas un visu parejo darijuma pusu saistibu neizpildes, maksatnespejas vai bankrota gadijuma. SabiedrIba_neparedz, ka sie papijdinajumi biitiski ietekmes finansu parskatus, jo SabiedrIba nepiemero savstarpejo ieskaitu attieeiba uz finansu aktiviem un finansu saistibam un nay noslegusi visaptverosas vienosanas par savstarpejo ieskaitu. (v) Papi/dinajumi 10. un 12. SFPS un 27. SGS attieefba uz ieguldfjumu sabiedrfbam (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvarf un pee sf datuma) Papildinajumos paredzets izr;temums no 10. SFPS ieklautajam konsolidacijas prasibam, saskat)a ar kuru ieguldijumu sabiedribam, kas atbilst noteiktiem kriterijiem, javerte to ieguldijllmi kontroletas sabiedribas, ka ari asoeietas sabiedribas un kopuzr;temllmos, patiesaja vertibii ar atspogulojumu pelr;tas vai zaudejumu apre~ina nevis veieot to konsolidaciju. Sis atbrivojums no konsolidacijas ir obligats (t.i., nay paredzetas izveles iespejas), bet vienigais izr;temums ir tads, ka meitas sabiedribas, kuras tiek uzskatitas par ieguldijumu sabiedribas ieguldijumu darbibas paplasinajumu, joprojam ir jakonsolide. SabiedrIbu uzskata par ieguldijumu sabiedribu, ja ta atbilst visiem galvenajiem ieguldijumu sabiedrfbas definfcijas elementiem. SabiedrIba neparedz, ka j aunais stand arts biitiski ietekmes ta finansu parskatus. (vi) Papi/dinajumi 36. SGS par informaeijas sniegsanu attiecfbii uz nejinansu aktfvu atgustamo summu (speka parskata periodiem, kas sakas gada 1. janvarf un pee Sf datuma) Papildinajumos precizets, ka atgiistamosummu jauzrada tikai atsevis~iem aktiviem (ieskaitot nematerialo vertibu) vai naudu ienesosajam vienibam, par kuram parskata perioda laika ir atziti vai atcelti zaudejumi no vertfbas samazinasanas. Papildinajumos pieprasits uzradit papildu informaciju par patiesas vertibas hierarhiju gadijumos, kad parskata perioda laika atzits vai atcelts atsevis~u aktivu (ieskaitot nematerialo vertibu) vai naudu ienesoso vienibu vertibas samazinajums un to atgiistama summa ir balstita uz to patieso v ertfbu, atskaitot pardosanas izmaksas. Sie papildinajumi neietekme finansu parskatus, jo SabiedrIbai nay nefinansu aktivu, kuriem parskata perioda laika biitu atziti vai ateelti zaudejumi no vertibas samazinasanas. 16

17 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAs GADA 31. DECEMBR! (vii) Pap i/diniijum i 39. SGS attiecfbii uz atvasiniito finansu instrumentu paryaunosanu un riska ierobeiosanas uzskaites turpiniisanu (spekii piirskata periodiem, kas siikas gada 1.janviirl un pee Sl datuma) Papildinajumos noteikts, ka riska ierobezosanas uzskaiti drikst turpinat situiicija, kad atvasinatais finansu instruments, kas izmantots par riska ierobezosanas instrumentu, tiek parjaunots, veicot Iikumdosanas aktos paredzeto mijieskaitu ar centriilo darijuma pusi, ja tiek izpilditi noteikti kriteriji. Sabiedrwa neparedz, ka jaunais standarts butiski ietekmes tas finansu parskatus, jo ta neveic risku ierobezosanas uzskaiti. (3) Svarigakas gramatvedibas uzskaites politikas 3.1 Izmail}as griimatvedtbas uzskaites politikiis SabiedrIba ir konsekventi piemerojusi 3. piezime izklastitas gramatvedibas politikas V1SIem sajos konsolidetajos finansu piirskatos uzraditajiem parskata periodiem, izqemot turpmak aprakstitas izmaiqas. Sabiedrwa ir piel)emusi turpmiik aprakstitos jaunos standartus un standartu papildiniijumus, ieskaitot no tiem izrietosus papildinajumus citos standartos, kuru sakotnejas piemerosanas datums bija gada I. janvaris. (i) Patiesiis vert/bas novertesana 13. SFPS ievies vienotu strukturu patiesas vertibas novertesanai un informiicijas uzradisanai par patiesas vertibas novertesanu gadijumos, kad tas tiek pieprasits vai atlauts saskaqii ar citiem SFPS. Standarta ir ietverta vienota patiesiis vertibas definicija, kas nosaka, ka patiesa vertibii ir cena, par kuru varetu pardot aktivu vai nodot saistibas parasta darijuma ietvaros, kas notiktu starp tirgus dalibniekiem vertesanas datumil Ar so standartu tiek aizvietotas un papildinatas citos SFPS, ieskaitot 7. SFPS, ietvertas prasibas attiecibii uz informacijas uzriidisanu par patiesas vertibas novertesanu. Tadejadi SabiedrIba ir uzriidijusi papildu informaciju (skatit 26. piezimi (Zemes gabali, ekas un ieguldijumu Ipasums) un 49. piezimi (Finansu instrumentu patiesa vertiba». SaskaQa ar 13. SFPS parejas noteikumiem SabiedrIba ir piemerojusi jaunas patiesas vertibas novertesanas vadlinijas prospekttvi un jaunajai uzraditajai informacijai nay sniedzis salidzinoso informaciju. Neskatoties uz ieprieks mineto, so izmaiqu ietekme uz SabiedrIbas aktivu un saistibu novertejumu nay butiska. (ii) Piirejo visaptveroso ieniikumu poste/'}u uzriidlsana SabiedrIba ir veikusi izmaiqas piirejo visaptveroso ienakumu postequ uzradisanii saskaqa ar papijdinajumiem 1. SGS, lai uzraditu postel)us, kuri niikotne tiks piircelti uz pell)as vai zaudejumu apre~inu, atsevisl}i no tiem posteqiem, kuri nekad netiks parcelti. Atbilstosi uzradita art salidzinosa informacija. (iii) CUi standartu papi/diniijumi Turpmak aprakstitie standartu papildinajumi, kas stajas speka gada 1. janvari, nekiida veidii nay ietekmejusi sos finansu parskatus. Papildinajumi 7. SFPS - Finansu aktivu un saistibu savstarpejais ieskaits Papildinajumi 19. SGS (2011.) - Darbinieku pabalsti Papildinajumi 12. SGS - Atliktais nodoklis: AktIvu atgusana. 3.2 Arva/stu va/uta DarIjumi arvalstu valuta gramatvediba tiek atspoguloti, parvertejot tos latos, pamatojoties uz Latvijas Bankas valutas kursu, kas ir noteikts attieciga darijuma veiksanas diena. Visi akttvi un pasivi, ka ari iirpusbilances prasibas un saistibas arvalstu valutas tiek parvertetas funkcionalaja val uta pec attiecigas valsts centralas bankas noteikta arvalstu valutu kursa parskata period a beigas. Arvalstu valutas nominetie nemonetarie aktivi un saistibas, kas novertetas patiesaja vertiba vai pasizmaksa, tiek konvertetas, izmantojot tas dienas valutas kursu, kura tika noteikta to patiesa vertiba vai pasizmaksa. 17

18 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl Arvalstu valutu kursi parskata perioda beigas bija sadi: EUR USD LTL PLN RUB OPB NOK Ar arvalstu valutu kursu izmaiqam saistitie ienakumi vai zaudejumi tiek ieklauti parskata perioda pelqas vai zaudejumu apre~ina. Arvalstu filialu akttvi un saistibas ir parre~inatas latos pee kursa, kas bija speka parskata perioda gada datuma. Arvalstu valutu kursu svarsttbas rezultats ir atztts visaptveroso ienakumu parskata. 3.3 Apdros;nasanas llgum; (a) Apdrosinasanas llgumu klasijikacija Apdrosinataja noslegts ltgums tiek klasifieets ka apdrosinasanas ligums tikai tad, ja tas no apdrosinajuma r;temeja parnes butisku apdrosinasanas risku uz apdrosinataju. Visi noslegtie ligumi ir klasifieeti ka nedzlvlbas apdrosinasanas ligumi, un Sabiedrlbai nay noslegtu ieguldijumu IIgumu. Nedzlvlbas apdrosinasanas IIgumi ietver sadus ligumus: - kura apdrosinatajs uzqemas butisku apdrosinasanas risku no otras liguma sledzeja puses - apdrosinajuma Qemeja, piekrttot kompenset apdrosinajuma Qemejam zaudejumus, ja atrunats noteikts neparedzams nakotnes notikums (apdrosinasanas gadljums) nelabveligi ietekme apdrosinajuma Qemeju. Par neparedzamu nakotnes notikumu tiek pieqemts tads gadljums, kad apdrosinasanas IIguma slegsanas brldi nay zinams: 1. vai apdrosinasanas gadljums notiks; 2. kad tas notiks; 3. cik apdrosinatajam bus jamaksa, ja tas notiks. kuros apdrosinatais gadljums ir zaudejumu rasanas ltguma darbibas termiqa laika, pat ja zaudejumi rodas notikumu del, kas notieis pirms liguma slegsanas. kuros apdrosinatais gadljums ir notikums, kas notiek IIguma darbibas laika, pat ja radusies zaudejumi tiek atklati pee liguma darbi'bas termiqa beigam. kuros aptver notikumus, kas jau ir notikusi, bet kuru finansiala ietekme vel nay noteikta. Piemeram, parapdrosinasanas ligums, kas pasarga tieso apdrosinataju no apdrosinajuma Qemeju jau paziqotu praslbu nelabveligas attisttbas. - kuros pieprasa vai tiek atjauts maksajums natura, t.i. apdrosinatajs tiesi aizvieto nozagtu lietu, nevis atltdzina apdrosinajuma Qemejam naudas izteiksme. kuros ir noteikti fiksetu maksu pakalpojumi, kuros pakalpojumu limenis ir atkarigs no neparedzeta notikuma. Fiksetu maksu pakalpojumi ir balsttti uz sagaidamo aprlkojuma disfunkeiju skaitu, bet nay nosakams, vai nefunkciones kada konkreta iekarta. kuros viens apdrosinatajs (parapdrosinatajs) kompense eita apdrosinataja (eedenta) viena vai vairaku noslegtu ligumu zaudejumus. Apdrosinasanas llgumu atzlsana un novertesana LTgums, kas uzskatams par apdrosinasanas ligumu, paliek apdrosinasanas IIgums, kamer visas tieslbas un saisttbas ir dzestas vai tam beidzies termiqs. Ja ligums pee ta formas un butibas atbilst apdrosinasanas ligumam, to nevar parklasifieet par eitu IIgumu. Klasifieejot apdrosinasanas IIgumus uzskaites vajadzlbam, par pamatu tiek Qemta apdrosinasanas riska parneses butiba un iespejama riska kopigas iezlmes. Piemeram: personu apdrosinasana pret nelaimes gadljumiem palldzlbas apdrosinasana apdrosinasana pret Ipasuma bojajumiem vai zadzlbam sauszemes transportlidzeklu apdrosinasana 18

19 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRl - vispareja civiltiesiskas atbildibas apdrosinasana Katra no so IIgumu grupam var tikta sadalita sikak, l,lemot vera parnesta apdrosinasanas riska kopumu un butibu. (b) Apdrosiniisanas premijas un premiju ieniikumi ParakstItas apdrosinasanas premijas ietver summas, kuras pienakas par parskata gada laika noslegtajiem apdrosinasanas IIgumiem, kuri stajusies speka parskata gada neatkarigi no ta, vai SIS premijas ir vai nay saqemtas. ParakstItas premijas tiek samazinatas par parskata period a anuletajam premijam. Premijas tiek uzraditas bruto summa, ieskaitot komisijas maksajumus starpniekiem, bet neieskaitot nodoklus un nodevas. SaQemto premiju nopelnito dalu atzist ka ieqemumus. Premijas tiek uzskatitas par nopelnitam proporcionali dienu skaitam, kad attieciga polise ir speka, un tiek uzraditas ka nopelnitas premijas. Premiju nenopelnita dala tiek atzita ka apdrosinasanas tehniska rezerve. Samaksatas parapdrosinasanas premijas tiek atzitas izdevumos saskaqa ar sal,lemto parapdrosinasanas pakalpojumu veidu un to parapdrosinasanas izdevumu dalu, kas attiecas uz nakamajiem periodiem, atzist ka aktivu - parapdrosinasanas dalu nenopelnito premiju rezerves. (c) Gratifikiicijas Gratifikacijas atspogulo parskata gada apdrosinajuma Qemejiem atmaksatas premijas dalas, kuras saskaqa ar apdrosinasanas noteikumiem apdrosinatajs bija apl,lemies izmaksat gadijuma, ja apdrosinasanas liguma ietvaros netiek pieteiktas atlidzibu prasibas. (d) Nenopelnfto premiju un neparedzeto risku tehniskiis rezerves Nenopelnfto premiju rezerves (UPR) NenopelnIto premiju rezerves atspogulo parakstito premiju dalu, kas tiek nopelnita nakosaja vai turpmakajos parskata gados. Rezerves tiek aprel}inatas katrai polisei saskaqa ar 365 dienu Pro Rata Temporis metodi, balstoties uz katras polises speka esamibas periodu. Neparedzetii riska rezerve (URR) Neparedzeto risku tehniska rezerve (URR) tiek izveidota riskiem, kas rodas vispareja apdrosinasana gadijumos, kad paredzama atlidzibu un izdevumu summa, kas attiecas uz parskata perioda beigu datuma speka esoso polisu periodiem, parsniedz nenopelnito premiju rezerves, kas saistitas ar sim polisem. SabiedrIba katra gada parskata datuma sagatavo apdrosinasanas saistibu atbilstibas testu, novertejot, vai parskata gada atzitas apdrosinasanas saistibas par speka esosajiem apdrosinasanas IIgumiem ir pietiekamas, saltdzinot izveidotas tehniskas rezerves un pasreiz novertetas nakotnes naudas plasmas no speka esosajam apdrosinasanas polisem. Ja saistibu atbilstfbas tests uzrada, ka saistibu uzskaites summa ir nepietiekosa, starpibu uzrada ka finansu gada zaudejumus, samazinot atliktos klientu piesaistisanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzeto risku tehniskas rezerves. SaistIbu atbilstibas tests tiek veikts katram apdrosinasanas veidam un tests tiek piemerots bruto rezervju summam, t.i., parapdrosinasanas ietekme netiek Qemta vera. (e) Piekritusiis atlfdzfbu prasfbas Piekritusas atlidzibu prasibas apdrosinasana ir atiidzibu prasibas, kas attiecas uz par:>kata periodu un ietver finansu gada samaksatas atlidzlbu prasibas, attiecigos atlidzibu noregulesanas izdevumus (atlidzibu noregulesanas izdevumi) un izmaiqas atiikto atlidzibu prasibu rezerves. AtlIdzIbu izmaksas tiek samazinatas par saqemto cesijas, regresa prasibu vai derigo atlieku realizacijas summam. Atgutie zaudejumi tiek atziti saskat)a ar ienakumu metodi to atgusanas brtdi. Parapdrosinasanas IIgumu ietvaros atgustamas atlidzibu summas tiek novertetas katra parskata perioda beigu datuma. So aktivu vertiba samazinas, ja pee sakotnejas atzisanas pastav objektivi pieradijumu tam, ka SabiedrIba varetu neatgut visas summas, un ka smam notikumam ir tieami novertejama ietekme uz summam, kuras SabiedrIbai pienakas no parapdrosinataja. (f) Atlikto atlfdzfbu prasfbu rezerves Atlikto atlidzibu prasibu tehniskas rezerves veido SabiedrIbas aplesta atiidzibas un noregulesanas izdevumu kopsumma par visam nesamaksatajam parskata perioda beigu datuma pazil;lotajam vai nepaziqotajam 19

20 "BTA INSURANCE COMPANY SEn FINANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSL DzAS GADA 31. DECEMBRJ Finansu plirskata pielikums prasibam un ieksejiem val arejlem atiidzibu prasibu noregulesanas izdevumiem, kas attiecas uz sim.prasibam. Rezerves atliktajam nedzivibas atiidzibu prasibam netiek diskontetas, izl)emot periodiski maksajamas atlidzibas (annuities), kas var rasties no civiltiesiskas atbiidibas apdrosinasanas ligumiem. Pieteikto vel neizmaksiito atlfdzfbu rezerves (RBNS) SabiedrIbas eksperti apre~ina RBNS uz parskata datuma pieteikto, bet vel nenoreguleto atiidzibu prasibu (ieskaitot atiidzibu noregulesanas izdevumus) pamata, izvertejot katru gadijumu atsevis~i. Notikuso vel nepieteikto atlfdzfbu rezerves (IBNR) IBNR tiek apre~inatas prasibam, kuras iestajusas pirms parskata gada beigam, bet vel nay pieteiktas. IBNR rezerves tiek apre~inatas, pielietojot statistiskas metodes (trissrura, koeficientu vai to modifikacijas) sekojosiem apdrosinasanas veidiem: sauszemes transporta apdrosinasana (KASKO); Ipasuma apdrosinasana pret uguns un dabas stihiju postijumiem; Ipasuma apdrosinasana pret citiem zaudejumiem; nelaimes gadijumu apdrosinasana; palidzibas apdrosinasana; galvojumu apdrosinasana; visparejas civiltiesiskas atbildibas apdrosinasana; kravu apdrosinasana; dazadu finansialo risku apdrosinasana; veselibas apdrosinasana OCTA IBNR rezerves OCTA apdrosinasana tiek apre~inatas, izmantojot trisstiira un zaudejumu likmes metozu kombinaciju. Ja pieejama statistika tiek uzskatita par nepietiekamu, t.i., trukst vesturiski dati - IBNR rezerve tiek apre~inata ka procentuala attieciba (5-10%) no pedejo 12 menesu laika parakstitajam premijam sados apdrosinasanas veidos: (g) kugu apdrosinasana; sauszemes transportiidzekiu Ipasnieku civiltiesiskas atbildibas brivpratiga apdrosinasana; kugu Ipasnieku civiltiesiskas atbildibas apdrosinasana; dzelzcela transporta apdrosinasana; gaisa kugu apdrosinasana; gaisakugu Ipasnieku civiltiesiskas atbildibas apdrosinasana; kreditu risku apdrosinasana Izlfdziniisanas rezerve Iziidzinasanas tehnisko rezervi veido, lai iziidzinatu zaudejumu attiecibu konkretii apdrosinasanas veida, kur zaudejumu attieciba pa gadiem var ieverojami ats~irties nakotnes atiidzibu prasibu rezultiitii. IzlIdzinasanas tehnisko rezervi neatzist saistibu sastava, bet atsevis~as sum mas tiek uzraditas kii pasu kapitala sastavdala. (h) Piirapdrosiniisana PielJemtii piirapdrosiniisana Piel)emtas parapdrosinasanas IIgums ir apdrosinasanas liguma veids, kura ietvaros apdrosinasanas risks tiek piet;temts no cita apdrosinataja. Visas atsauces uz apdrosinasanas IIgumiem attiecas ari uz piet;temto parapdrosinasanu. Cedetii piirapdrosiniisana UZl}emejdarbIbas ietvaros SabiedrIba cede parapdrosinasanu, lai ierobezotu neto zaudejumu rasaniis iespejas, dazadojot riskus. AktIvi, saistibas, ienakumi un izdevumi, kas rodas no cedetajiem parapdrosinasanas IIgumiem, tiek atspoguloti atsevis~i no aktiviem, saistibam, ienakumiem un izdevumiem, kas rodas no saistitajiem apdrosinasanas IIgumiem, jo parapdrosinasanas IIgumi neatbrivo SabiedrIbu no tas tiesajam saistibam pret apdrosinajuma t;temejiem. Parapdrosinasanas aktivi ietver summas, kas saqemamas no parapdrosinasanas sabiedribam attieciba uz izmaksatajam atlidzibu prasibam, un parapdrosinataja dalu tehniskajas rezerves. 20

21 "BTA INSURANCE COMPANY SE" FlNANSU PARSKATI PAR GADU, KAS NOSLEDzAS GADA 31. DECEMBRI ParapdrosinaHija dala no notikuso, bet vel nepieteikto atltdztbu rezerves neproporeionalas vai proporeionalas fakultattvas parapdrosinasanas eedetas parapdrosinasanas ITgumiem netiek atzttas, jo parapdrosinasanas akttvu nevar tieami aplest. Parapdrosinasanas komisijas un ITdzdalTba pelqa ietver komisijas, kas saqemtas vai saqemamas no parapdrosinatajiem un ITdzdalTbu pelqa, balstoties uz parapdrosinasanas ITgumiem. NedzTvTbas apdrosinasanas komisijas tiek atliktas ITdzTgi ka dztvtbas apdrosinasanas klientu piesaisttsanas izmaksas. (i) Klientu piesaistfsanas izdevumi Klientu piesaisttsanas izdevumi ietver starpnieku komisijas un citus izdevumus, kas ir saisttti ar apdrosinasanas ITgumu noslegsanu. Atliktie klientu piesaisttsanas izdevumi, kas galvenokart ietver starpnieku komisijas, tiek atlikti tad a apjoma, kada tie ir atgustami no nakotnes pelqas, un tiek atztti izdevumos apdrosinasanas polises darbtbas laika. OJ AdministratTvo izdevumu sadalfjums pa izmaksu centriem un apdrosiniisanas veidiem AdministratTvo izdevumu sadaltjums starp atltdztbu noregulesanas izmaksam, klientu piesaisttsanas izdevumiem un ieguldtjumu izmaksam ir balsttts uz attieetgajos izmaksu eentros gutajam izmaksam. AdministratTvos izdevumus, kuri nay tiesi saisttti ar noteiktu apdrosinasanas veidu, iedala par apdrosinasanas veidiem proporcionali paraksttto premiju apjomam. (k) SaistTbu atbilstthas tests Katra parskata period a beigu datuma vadtba noverte, vai atzttas apdrosinasanas saisttbas ir atbilstosas, lietojot nakotnes naudas plusmu, kuru radts apdrosinasanas ITgumi, pasreizejas apleses un saitdzinot aplestas nakotnes naudas plusmas ar saisttbu uzskaites verttbu, atskaitot atliktos klientu piesaisttsanas izdevumus. Ja saisttbu atbilsttbas tests uzrada, ka saisttbu uzskaites summa ir nepietiekosa, starptbu uzrada ka finansu gada zaudejumus, samazinot atliktos klientu piesaisttsanas izdevumus un izveidojot papildu neparedzeto risku tehniskas rezerves. SaistTbu atbilsttbas tests tiek piemerots bruto rezervju summam katra apdrosinasanas veida, t.i., parapdrosinasanas ietekme netiek Qemta vera. Vieni no galvenajiem pieqemumiem novertejuma ir prognozeta inflacija un diskonta likme. SaskaQa ar sabiedrtbas novertejumu, uz gada 31. deeembri sabiedrtba ir izveidojusi rezerves pietiekama apjoma. Veieot juttguma anaitzi, pieqemumos palielinot un pazeminot prognozeto inflaciju par 1 %, SabiedrTba seeinaja, ka tehniskas rezerves ir adekvatas. (I) Apdrosiniisanas debitori un kreditori Apdrosinato, agentu un parapdrosinataju debitoru un kreditoru paradi ir finansu instrumenti, kas ietilpst apdrosinasanas debitoru un kreditoru sastava, nevis apdrosinasanas ITgumu rezervju vai parapdrosinasanas akttvu sastava. 3.4 Finansu instrumenti (a) Klasijikiicija Visi finansu instrumenti sakotnejas atztsanas brtdt tiek klasifieeti viena no sadam kategorijam: Patiesajii vertthii novertetie finan'su akttvi un saisttbas ar atspogujojumu pej.t;las vai zaudejumu apre[dnii ir tadi finansu akttvi un saisttbas, kuri ir iegadati vai ieguti tirdznieetbas vai atpirksanas noluka tuvakaja nakotne; vai kuri ietilpst viena portfelt ar identifieetiem finansu instrumentiem, kuri tiek parvaldtti koptgi un attieetba uz kuriem ir pieradtjumi par TstermiQa pelqas giisanu nesena pagatne; vai kuri ir atvasinati finansu instrumenti (izqemot, ja tie tiek izmantoti riska ierobezosanai); vai kuri pee sakotnejas atztsanas ir noverteti patiesaja verttba ar atspogulojumu pelqas un zaudejumu aprei}ina. SaskaQa ar SabiedrTbas dokumentetu ieguldtjumu strategiju finansu akttvi, kas noverteti patiesaja verttba ar atspogulojumu pelqas vai zaudejumu aprei}ina, tiek parvaldtti un noverteti, izmantojot to patieso verttbu, un informacija par tiem tiek sniegta augstakajai vadtbai. Piirdosanai pieejamie akttvi ir finansu akttvi, kas ir klasifieeti sadi sakotnejas atztsanas brtdt, vai akttvi, kas nay klasifieeti ka tureti tirdzniectbas noluka, ITdz termiqa beigam tureti vai kredtti un debitoru paradi. Pardosanai pieejamie instrumenti ietver TstermiQa ieguldtjumus un noteiktus parada un kapitala vertspaptrus. 21